Ebreju izglītība Latvijā (1919. gada decembris — 1940. gada jūnijs)
Latvijas valstiskuma veidošanās norisinājās sarežģītos politiskajos apstākļos. Tomēr Tautas padome 1918. gada 18. novembrim pietuvojoties paziņoja par nacionālo minoritāšu tiesībām. Tas bija ne tikai tā vēsturiskā perioda politiķu demokrātisko noskaņojumu izpausme, bet arī apzināšanās, ka jaunā valsts pēc sastāva ir daudznacionāla un tās ekonomiskajai, un galvenokārt politiskajai stabilitātei tai nepieciešams absolūtā iedzīvotāju vairākuma atbalsts. Vieni no pirmajiem jaunās Latvijas valsts dekrētiem bija likumdošanas akti par Latvijas izglītības sistēmas veidošanu un minoritāšu skolu organizēšanu, kas pasludināti 1919. gada 8. un 10. decembrī. Likumi pasludināja, ka naudas līdzekļi, ēkas, ko piešķir valsts un pašvaldības, tiek proporcionāli sadalīti pa tā sauktajiem nacionālajiem nodaļām (baltkrievu, ebreju, vācu, poļu, krievu). Faktiski Latvijā tika pieņemts likums par kultūras autonomiju. Nodaļām tika uzlikts pienākums: atvērt skolas (pamatskolas un vidusskolas), arodskolas, izveidot un attīstīt bērnudārzu tīklu, rūpēties par pedagoģiskajiem kadriem, to materiālo stāvokli un kvalifikācijas paaugstināšanu. Tieši ar to nodarbojās Ebreju nodaļa pie Izglītības ministrijas. Par Ebreju nodaļas priekšnieku kļuva izglītības entuziasts J.Landau, kurš, tāpat kā visi citi nacionālo minoritāšu nodaļu priekšnieki, tiesības piedalīties Ministru kabineta sēdēs un padomdevēja balsstiesības pārstāvamās etniskās minoritātes kultūras jautājumos. Likums atbalstīja arī privāto mācību iestāžu izveidi. Tas ļāva veiksmīgi atjaunot privāto skolu darbību. Ebreju izglītības entuziasti — J. Landau Rīgā, [[lv:people:shtern_rasha-zislya|R.-Z. Šternas-Trockaja Liepājā, B]]. Gincburgs Daugavpilī — arī pielika daudz pūļu, atjaunojot savas privātās skolas, kas dibinātas ilgi pirms Pirmā pasaules kara sākuma. Atsākās krievu, vācu, latviešu u.c. privāto skolu darbība, kurās arī nereti mācījās ebreju bērni. Piemēram, Rīgā starpnacionālajā skolā ar mācīšanu krievu valodā Oļgai Eduardovnai Beatere, kas dibināta 20. gs. sākumā, mācījās galvenokārt ebreju meitenes.\
Ebreju nodaļā sākotnēji bija pievienots maz skolu, turklāt nebija stabilu laicīgās ebreju skolas tradīciju, un vecāki deva priekšroku nosūtīt bērnus mācīties krievu vai vācu skolās. Bet dažu mēnešu pastāvēšanas laikā Ebreju nodaļa spēja visās Latvijas pilsētās un ciemos izveidot kultūras organizācijas, kuras pēc nodaļas lūguma uz vietas veica nepieciešamu skolas vecuma bērnu reģistrāciju. Uz 1920. gada pavasara beigām nodaļa noskaidroja, kuras Latvijas pašvaldības nespēj bez valsts palīdzības īstenot likumu par bezmaksas un obligātu izglītību. Otrā neatliekamā problēma bija skolotāju kadru problēma. Neatrisinātas palika ebreju skolu programmu veidošanas un mācību grāmatu izdošanas problēmas. Bija nepieciešams pēc iespējas ātrāk izveidot pastāvīgus skolotāju kursus, organizēt skolā neesošo cilvēku apmācību, t.i., izveidot virkni vakara skolu. Skola V. Blūma, kas sāka darboties jau 1919. gada rudenī, faktiski kļuva par pirmo vakara skolu pieaugušajiem. Rīgā Ebreju nodaļa atbalstīja sabiedriskuma iniciatīvu 1920. gada sākumā tautas universitātes izveidē, ko apmeklēja apmēram 700 cilvēku, kas arī zināmā mērā risināja ebreju izglītības problēmu.\
Ebreju nodaļas sēžu protokolos par 1920. gada pirmo pusi bija izvirzīts daudz jautājumu, kas ar gadiem nezaudēja nozīmi. Tā, 1920. gada 24. februāra Latvijas ebreju izglītības padomes sēde pie Izglītības ministrijas fiksēja sarežģītu problēmu kā Ebreju, tā Krievu un Vācu nodaļām. Daudzas skolas, kurās bija līdz 90% ebreju bērnu, bija reģistrētas citās nacionālajās nodaļās. Sēdē tika izvirzīts jautājums par ebreju skolas būtību. Nodaļas vadītājs J. Landau tad teica sekojošo: „Mācību valoda nevar noteikt skolas piederību vienai vai otrai nodaļai. Vēsturiski izveidojušos apstākļu dēļ vieni ebreji uzskata par dzimto valodu senebreju valodu, bet citi — sarunvalodas ebreju, krievu vai vācu. Tādējādi ebrejiem ir četras dzimtās ģimenes valodas, un tādēļ ne skolas lielākās daļas skolēnu mācīšanas valoda nosaka tās piederību vienai vai otrai nodaļai.„ (Turklāt 1930. gados par piekto valodu Latvijas skolēniem kļūs latviešu valoda.) Drīz Ebreju nodaļa izteica vēlēšanos nodarboties ar skolām ar pārsvarā ebreju kontingenta bērniem, jo bērni izslīdēja no ebreju ietekmes sfēras. Ebreju nodaļa bija nolēmusi prasīt no krievu skolu īpašniekiem senebreju valodas un kultūras iekļaušanu programmās. Taču Izglītības ministrijas Krievu nodaļa atbildēja ar atteikumu. Šī sarežģītā situācija atrisinājās tikai pēc pieciem gadiem. Saskaņā ar Izglītības ministrijas Krievu nodaļas padomes ārkārtas sēdes protokolu no 1925. gada 17. jūlija, sēdēs piedalījās F.N. Serkovs, P.A. Korecks, N.P. Krasnopeters, A.P. Mossakovskis, G.D. Mihailovs, G. Riters, A.I. Danilovs, A.P. Sallaks. Sapulces iemesls bija divi dokumenti: Izglītības ministrijas vēstule no 1925. gada 10. jūlija ar numuru 3190 un Ebreju nodaļas vēstule no 1925. gada 17. jūlija ar numuru E/1589. Šajos dokumentos tika paustas bažas, ka daudzās Rīgas privātajās skolās ar krievu mācību valodu pārsvarā ir ebreju tautības skolēni. Tādēļ loģisks solis būtu to nodošana Ebreju nodaļas pārvaldē. Piedāvātajā Ebreju nodaļai nododamo skolu sarakstā bija minētas 16 skolas. Nemaz neliels ebreju bērnu skaits tolaik mācījās arī citās prestižajās krievu privātajās vidusskolās, kas dibinātas vēl pirms Pirmā pasaules kara: L.I. Tailovas, O.N. Bočagovas-Lišinas, A.K. Korta, N.S. Vinzarais-Verškanskās, taču šīs mācību iestādes tā arī palika Krievu nodaļas pārvaldē. Balsojot Krievu nodaļas ārkārtas sēdes dalībnieku viedokļi sadalījās. Lēmums par labu Ebreju nodaļai tika pieņemts ar lielām grūtībām — Krievu nodaļai nācās „atteikties“ no 10 Rīgas privātajām skolām: B.I. Blūma, P.A. Doļģiha, G.E. Binca, O.E. Beatere, E. Zalemanes, L.I. Poluektovas, A.I. Klever, N.I. Bogojavljenskas, Skolotāju biedrības skolas un E.V. Lihtaroviča skolas. (Sk. 1. pielikumu.) \
Vēl viena problēma tika aktualizēta Ebreju nodaļas darbības pirmajos mēnešos. Tā attiecās uz Latgali. Tā, 1920. gada 11. marta Padomes sēdes protokols uzsvēra Latgales izglītības problēmas, „kas ir nabadzīga gan ar cilvēkiem, gan ar naudu, kur skola atrodas ārkārtīgi nožēlojamā stāvoklī„. Tika nolemts piešķirt līdzekļus divu skolu atvēršanai Latgalē un divu Kurzemē. Drīz vien dažādās Latgales reģiona pilsētās tika izveidotas vidusskolas, kur pirms tam vislabākajā gadījumā darbojās hēders un pamatskola. Piemēram, Rēzeknē — pilsētā, kurai pirms 1914. gada bija tikai hēders un divklasīga skola, pēc 1920. gada tika izveidotas trīs pamatskolas un Valsts ebreju ģimnāzija.\
1920. gada 26. aprīļa Padomes sēdes materiāli liecina, ka tās dalībnieki doktors Joffe, Vulfs Polocki, Evels Barančiks, Jēkabs Landau, Jēkabs Pernjaks un citi izvirzīja asas problēmas par ebreju skolas būtību, par to, kādai (reliģiskai vai laicīgai) tai jākļūst. Strīdējās par iespējām, veidiem vēsturiski izveidojušā reliģiskā hēdera aizstāšanai ar laicīgo skolu, bet ar nosacījumu, ka *ivritu valodai ir vadošā loma. Jautājums par mācību valodu faktiski bija cieši saistīts ar cionistus (kuri centās atdzīvināt ivritu) un bundistus (kuri uzstāja uz izveidojušās kultūras tradīcijas ievērošanu, dodot priekšroku *jidišam) politiskajām cīņām. Šis jautājums nezaudēja aktualitāti ilgus gadus ne tikai politiķu strīdu dēļ, bet ne mazākā mērā arī tādēļ, ka vecāki nevēlējās mācīt bērnus ivritā. Tā, pēc Ebreju nodaļas datiem uz 1930. gada jūniju, Latvijā bija 72 pamatskolas ar mācību valodām jidišu un ivritu, bet krievu un vācu valodas pakāpeniski zaudēja savas pozīcijas ebreju izglītības sistēmā. (Sk. 2. pielikumu.)\
1921. gada sākumā ar Ebreju nodaļas palīdzību tika izveidota Ebreju tautas konservatorija un Pedagoģiskais institūts, pie kura pastāvēja bērnudārzu audzinātāju sagatavošanas kursi. Vēlāk, 1926. gadā, arī ar Ebreju nodaļas palīdzību nolūkā izveidot pilnvērtīgu, visaptverošu izglītības sistēmu — no bērnudārza līdz ģimnāzijai — Rīgā atvērās atsevišķa mācību iestāde: Ebreju Frēbeļa institūts bērnudārzu audzinātāju sagatavošanai. Latvijā daudzas ebreju vidusskolas tolaik kļuva par izglītības kompleksiem, kas ietvēra bērnudārzu, pirmsskolas sagatavošanu, pamatskolu un ģimnāziju. Kā piemēru var minēt Rīgas ģimnāziju un pamatskolu inženierim-tehnologam J.L. Landau, Rīgas privāto vidusskolu *„Ezra“, Privāto ebreju ģimnāziju un pamatskolu I. Rauhvargera, Rīgas ebreju privāto skolu „Tora ve-dereh erec„ („Tora vderech erec“) un daudzas citas ārpus galvaspilsētas. Ebreju intelektuāļi 1921. gadā sekmēja Krievu universitātes kursu izveidi, kas krievu valodā sniedza augstāko izglītību vairākās specialitātēs. \
Etnisko minoritāšu skolu demokrātiskais pastāvēšanas periods beidzās 1934. gada jūlijā, pieņemot jaunu likumu „Par tautas izglītību„, kas tika publicēts 1934. gada 17. jūlijā izdevumā „Valdības Vēstnesis“. Drīz notika pārmaiņas atbilstoši jaunajam likumdošanas aktam. Tā, daudzas skolas tika reorganizētas: piemēram, Daugavpilī no 23 pamatskolām palika 18. Ģimnāzijas programma tika palielināta no 4 gadiem līdz 5, ģimnāzijas varēja strādāt trīs virzienos — reālajā, klasiskajā, humanitārajā. Jaunā likuma 173. paragrāfs pastiprinājā valsts attieksmi pret privātajām mācību iestādēm. Latviešu valoda arodskolās kļuva par galveno mācīšanas valodu. Turklāt 1935./36. mācību gadā privātās mācību iestādes, piemēram, I. Rauhvargera ģimnāzija, Sabiedriskā ģimnāzija u.c., arī deva priekšroku latviešu mācību valodai. Visbeidzot, saskaņā ar jauno likumu, slēdzās paši nacionālo minoritāšu nodaļu pie Izglītības ministrijas, bet Skolu departamentā tika ieviesti referentu amati, kuru nozīme ministrijas sistēmā bija diezgan pieticīga. Taču lai cik sarežģīti bija Latvijas iekšpolitiskās situācijas pagriezieni, ebreju laicīgās skolas izveides pieredze izrādījās veiksmīga. Veiksmīga gan pēc izglītības kvalitātes, gan pēc izveidoto skolu skaita, gan pēc blīvā profesionāļu, entuziasmu, savu tautas un topošās valsts labā uzticīgu skolotāju slāņa.\
Par Latvijas ebreju skolas 1919.–1940. gadu vēsturisko pētījumu avotiem kalpo ne tikai ziņas par Latvijas valdības politiku attiecībā uz izglītības sistēmu, bet arī bagātīgie Latvijas Valsts vēstures arhīva fondi. Pirmkārt, ir domāts fonds 1632, apraksts 1 — skolotāju personlietu fonds, kurā var atrast jebkura skolotāja vārdu, jebkuras tautības, kas strādāja skolā 1920.–40. gados. \
Otrais ziņu avots par ebreju izglītību ir Skolu departamenta fonda lietas, vidusskolu nodaļa: fonds 6647, apraksts 1. Uz Ebreju nodaļu attiecas lietas 759–785.\
Trešais avots var kalpot paša skolu arhīvu fondi. Tā, atsevišķu Rīgas ebreju vidējo skolu arhīvi glabā katras skolas vēsturi, korespondenci ar Skolu departamentu, skolu atskaites, skolēnu personīgos dokumentus. Nosaukšu dažas ebreju vidusskolas ar bagātīgiem arhīva fondiem: Rīgas privātā Isaka Rauhvargera skola, Rīgas ebreju Sabiedriskā skola, Ebreju mākslas un zinību veicināšanas biedrības pamat- un vidusskola, Rīgas ebreju privātā skola „Tora ve-dereh erec„. Par citu skolu vēsturi dažkārt var spriest tikai pēc dažām lietām. \
Ceturtais avots ir Izglītības ministrijas Ebreju nodaļas dokumentu fonds par 1920.–34. gadiem: fonds 2125, apraksts 4. 1934. gada vasarā nodaļa tika slēgta. Saglabājušās 587 lietas. Tās satur vērtīgu informāciju par Latvijas Izglītības ministrijas tiešo darbu, ministrijas norādījumiem, instrukcijām, korespondenci ar atsevišķām skolām, ebreju skolu darbības apskatiem, korespondenci ar ebreju biedrībām, kas uzturēja tās, bērnudārziem, pamat- un vidusskolām (valsts un privātajām), ebreju vakara skolām. Lietās saglabājušās mācību programmas, skolu statūti. Var izsekot konkrētas skolas vēsturei, tās pēctecībai no cara Krievijas mācību iestādēm. No dokumentiem var uzzināt par skolu un skolotāju problēmām, kas saistītas ar pilsonību, darba stāžu, algu un slodzi, iemaksām slimokasē un pensiju fondā, visbeidzot, par skolotāja izglītojošā cenza problēmu (pamatskolas skolotājs vai vidusskolas skolotājs). \
Pēc fonda materiāliem var izsekot tam, kā mainījas mācībspēku sastāvs un skolu adreses, kā atbilstoši Izglītības ministrijas vispārīgajām prasībām un Ebreju nodaļas īpašajām prasībām atjauninājās programmas. Ebreju nodaļas fondā saglabājušies Rīgas, Aizputes, Antonopoles, Baltinavas, Balvu, Bauskas, Borovkas, Dagdas, Daugavpils, Dubultu, Gostiņu, Pļaviņu, Grīvas, Jaunjelgavas, Jēkabpils, Jelgavas, Kārsavas, Krāslavas, Krustpils, Kuldīgas, Liepājas, Livānu, Ludzas, Maltas, Piedrūjas, Preiļu, Rēzeknes, Riebiņu, Sabiles, Saldus, Skaistkalnes, Smiltenes, Subates, Talsu, Tukuma, Vainodes, Valmieras, Varakļānu, Ventspils, Viesienas, Viļakas, Višķu ebreju pašvaldības un privāto sešklasīgo pamatskolu dokumenti. \
Saglabājušies Rīgas, Aizputes, Daugavpils, Jelgavas, Kārsavas, Liepājas, Ludzas, Rēzeknes, Ventspils ebreju vidējo skolu dokumenti, nebūtiska daļa dokumentu par Rīgas, Daugavpils, Liepājas ebreju arodskolu. Arī minētais Izglītības ministrijas Ebreju nodaļas arhīva fonds glabā korespondenci ar ebreju organizācijām („Hamore“ („Hamore„), *„Arbetergeims“, „Helolikums„ („Heloluc“), „Herclia„ („Herclia“) u.c.), ar privātpersonām par ārpusskolas darbību, par kursu organizēšanu (valodu, vispārizglītojošo, mašīnrakstīšanas, grāmatvedības u.c.) Rīgā, Daugavpilī, Aizputē, Liepājā, Rēzeknē. \
Piektais avots var kalpot pilsētu domes izglītības nodaļu fondu dokumenti, jo tajos glabājas skolotāju personlietas un atsevišķu skolu materiāli. Piemēram, Liepājas domes Izglītības nodaļa atrodas Latvijas Valsts vēstures arhīvā, fondā 6957. Saglabājušais bagātīgais faktiskais materiāls dod platu lauku nākamajiem detalizētajiem vēsturiskajiem pētījumiem ebreju izglītības jomā Latvijā.\
1. pielikums \
Krievu privāto vidējo mācību iestāžu skolēnu nacionālais sastāvs 1924./1925. mācību gadā.\
Libavas Skolotāju un vecāku biedrība: latvieši — 11, vācieši — 9, krievi — 36, baltkrievi — 0, ebreji — 11, poļi — 16, lietuvieši — 5, igauņi — 0, citu tautību — 0, kopā — 94, skolotāju skaits — 17.\
V.V. Sevko skola Rēzeknē: latvieši — 1, vācieši — 0, krievi — 17, baltkrievi — 6, ebreji — 73, poļi — 0, lietuvieši — 0, igauņi — 0, citu tautību — 0, kopā — 97, skolotāju skaits — 15.\
Olimpiadas Nikolajevnas Bočagovas-Lišinas skola, Rīga: latvieši — 22, vācieši — 11, krievi — 91, baltkrievi — 0, ebreji — 87, poļi — 4, lietuvieši — 0, igauņi — 0, citu tautību — 8, kopā — 223, skolotāju skaits — 25.\
Ludmīlas Ivanovnas Tailovas skola, Rīga: latvieši — 29, vācieši — 20, krievi — 44, baltkrievi — 0, ebreji — 131, poļi — 8, lietuvieši — 3, igauņi — 3, citu tautību — 5, kopā — 243, skolotāju skaits — 25.\
Emmelīnes un Eduarda Zalemanes skola, Rīga, Brīvības iela 38: latvieši — 10, vācieši — 20, krievi — 14, baltkrievi — 0, ebreji — 118, poļi — 4, lietuvieši — 0, igauņi — 0, citu tautību — 0, kopā — 166, skolotāju skaits — 33.\
Gustava Eduardoviča Binca skola, Rīga, Aspazijas bulv. 11: latvieši — 9, vācieši — 5, krievi — 13, baltkrievi — 0, ebreji — 106, poļi — 3, lietuvieši — 1, igauņi — 0, citu tautību — 0, kopā — 137, skolotāju skaits — 18.\
Pirmās skolotāju biedrības skola, Rīga, Peldu iela 22: latvieši — 5, vācieši — 3, krievi — 9, baltkrievi — 0, ebreji — 56, poļi — 2, lietuvieši — 0, igauņi — 1, citu tautību — 0, kopā — 77, skolotāju skaits — 22.\
Oļgas Eduardovnas Beatere skola, Rīga, Brīvības iela 40: latvieši — 17, vācieši — 18, krievi — 193, baltkrievi — 0, ebreji — 193, poļi — 2, lietuvieši — 0, igauņi — 2, citu tautību — 1, kopā — 263, skolotāju skaits — 31.\
Ludovikas Poluektovas skola, Rīga, Brīvības iela 98: latvieši — 3, vācieši — 5, krievi — 5, baltkrievi — 0, ebreji — 37, poļi — 2, lietuvieši — 1, igauņi — 2, citu tautību — 0, kopā — 55, skolotāju skaits — 11;\
Natālijas Semjonovnas Vinzarais-Veršanskas skola, Rīga: latvieši — 15, vācieši — 5, krievi — 29, baltkrievi — 0, ebreji — 96, poļi — 8, lietuvieši — 2, igauņi — 0, citu tautību — 1, kopā — 156, skolotāju skaits — 23;\
P.A. Doļģiha skola, Rīga, Dzirnavu iela 117: latvieši — 2, vācieši — 1, krievi — 1, baltkrievi — 0, ebreji — 127, poļi — 0, lietuvieši — 0, igauņi — 0, citu tautību — 0, kopā — 131, skolotāju skaits — 15.\
Veniamina Blūma skola, Rīga, Kurmanova iela 9: latvieši — 12, vācieši — 0, krievi — 7, baltkrievi — 0, ebreji — 14, poļi — 3, lietuvieši — 1, igauņi — 0, citu tautību — 0, kopā — 37, skolotāju skaits — 9.\
A.I. Klevers skola, Rīga, Gildes iela 4: latvieši — 6, vācieši — 8, krievi — 2, baltkrievi — 0, ebreji — 93, poļi — 2, lietuvieši — 3, igauņi — 0, citu tautību — 0, kopā — 114, skolotāju skaits — 16.\
Natālijas Ivanovnas Bogojavljenskas skola, Rīga, Matīsa iela 11/13: latvieši — 3, vācieši — 0, krievi — 5, baltkrievi — 0, ebreji — 30, poļi — 1, lietuvieši — 1, igauņi — 0, citu tautību — 0, kopā — 40, skolotāju skaits — 12.\
E.V. Lihtaroviča skola, Rīga, Gogoļa iela 8/10: latvieši — 3, vācieši — 0, krievi — 1, baltkrievi — 0, ebreji — 86, poļi — 5, lietuvieši — 4, igauņi — 0, citu tautību — 0, kopā — 99, skolotāju skaits — 21.\
Aleksandra K. Korta skola, Rīga: latvieši — 7, vācieši — 10, krievi — 24, baltkrievi — 1, ebreji — 34, poļi — 8, lietuvieši — 5, igauņi — 3, citu tautību — 1, kopā — 93, skolotāju skaits — ?
Arhīva avots: LVVA, f. 2125, apr. 1, l. 45. Latvijas Izglītības ministrijas Krievu nodaļas sēžu protokoli. 25.01.1924 – 02.09.1932. \
2. pielikums\
Pamatskolu, pirmsskolas iestāžu un bērnudārzu saraksti. 1929./1930. mācību gads.
Arhīva avots: LVVA, f. 2125, apraksts 4, lieta 45. Dati uz 1930. gada jūniju.
Šajā lietā ir arī Rīgas bērnudārzu saraksts (Lāčplēša iela 141; Kurmanova iela 4 un 12; Gogoļa iela 8/10; Jēzusbaznicas iela 11; Elizabetes iela 23; Barona iela 44), Liepājas (Graudu iela 49; Vītoliņu iela 35), Ventspils, Kuldīgas, Daugavpils (Teātra iela 19; Raiņa iela 101), Krāslavas, Tukuma, Livānu, Viesienas, ko uzturēja ebreju organizācijas, privātpersonas, pašvaldības. Mācīšanas valodas — jidišs, vācu, ivrits. \
1. Rīgas pilsētas ebreju pamatskola, Gogoļa iela 8/10, skolu uztur Rīgas pilsētas pārvalde, mācīšanas valoda — jidišs, 270 skolēni, direktore — Vulfson Beti, 15 skolotāji: Fleišmans Solomons, Gurevičs Geņja, Gurevičs Leja, Joffe Haja, Joffe Hava, Meiersons Tamara, Mihelssons Meri, Neišloss Nehama, Rešins Eidels, Dorums Dobe, Vulfson Leja, Vulfson Leibs, Zavoļiņš Elša, Šurs Jēkabs, Ozols Valdemārs. \
2. Rīgas pilsētas ebreju pamatskola, Jēzusbaznicas iela 11, skolu uztur Rīgas pilsētas pārvalde, mācīšanas valoda — jidišs, 300 skolēni, direktore — Basja Berze, 17 skolotāji: Rozenfelde Berta, Karpiņš Sterna, Veinbergs Elka, Šneirs Zalmans, Krumiņš Elfride, Šneirs Mina, Lats Gesja, Krups Haja, Risiņš Minna, Širmans Ita, Karliņš Roza, Hackelssons Raisa, Zilbermans Masja, Dorums Doba, Piseckis Judels, Fleišmans Zalmans, Maļackis Samuels.\
3. Rīgas pilsētas ebreju pamatskola, Brīvības iela 100, skolu uztur Rīgas pilsētas pārvalde, mācīšanas valoda — jidišs, 281 skolēns, direktore — Rihters Neha, 16 skolotāji: Edeikins Meri, Evelssons Rahele, Fabrikants Josifs, Ickpvičs Anna, Jaukelovičs Taube, Kaners Pese, Kāns Leizers, Levins Codik, Maļackis Samuels, Meiersons Judīte, Naišloss Arkādijs, Piseckis Judels, Rapoports Dora, Ribovskaja Raisa, Saulīts Elza, Zilbermans Dora.\
4. Rīgas pilsētas ebreju pamatskola, Jēzusbaznicas iela 11, skolu uztur Rīgas pilsētas pārvalde, mācīšanas valoda — jidišs, 256 skolēni, direktors — Mendels Marks, 16 skolotāji: Hiršbergs Dāvids, Giligičs Josifs, Efroikins Taube, Rešins Estera, Šmits Alte, Hiršbergs Ella, Risins Rahele, Širmans Ida, Maļackis Samuels, Hackelsons Raisa, Naišloss Arkādijs, Meiersons Judīte, Piseckis Judels, Haimons Dobe, Risins Vulfs, Frīdlenders Šmuels.\
5. Rīgas pilsētas ebreju pamatskola, Lāčplēša iela 141, skolu uztur Rīgas pilsētas pārvalde, mācīšanas valoda — ivrits, 198 skolēni, direktors — Mihelssons Ziga, 13 skolotāji: Itigins (?) Vulfs, Bovšovers Eidla, Epšteins Leja, Levs Roza, Šereševska Rebeka, Lifšics Gesja, Pincovs Meijers, Taics Josifs, Bags Marija, Belkins Erahmiels, Veismans Fišelis, Mitels Jēkabs, Vaispaps Isaks. (1935. gadā apvienota ar 11. pilsētas ebreju pamatskolu.)\
6. Rīgas pilsētas ebreju pamatskola, Popova (Visvaldžu) iela 4, skolu uztur Rīgas pilsētas pārvalde, mācīšanas valoda — ivrits, 412 skolēni, direktore — Gabais Minna, 17 skolotāji: Belkins Erahmiels(?), Gabais Zeligs, Gordins Haims, Kofijāns Ida, Lebedičs Vladimirs, Lifšics Gesja, Maiofis Haja, Mekus Rahele, Mints Šmuels, Slaboda Leja, Sudarski Šlema, Šmemans Johanna, Šneirs Mozus, Vainšteins Feige, Vasermans Dina, Vasermans Hirš, Viniks Riva. \
7. Rīgas pilsētas ebreju pamatskola, Kurmanova (E. Birznieka-Upīša) iela 9, skolu uztur Rīgas pilsētas pārvalde, mācīšanas valoda — jidišs, 206 skolēni, direktore — Bregers Malka, 10 skolotāji: Balsons Goda, Dorums Doba, Galkovičs Raša, Levenbergs Zisļa, Naišloss Arkādijs, Rapoports Dora, Šapiro Rahele, Šnebergs Rahele, Tāls Keņja, Vainers Mihļa.\
Rīgas Vecpilsētas ebreju skolu centrālās organizācijas pamatskola un bērnudārzs, Lielā Kalēju ielā 56, mācīšanas valoda — jidišs, skolā un bērnudārzā 41 bērns, direktore — Vera (Dvora) Hofenberga, skolotāja Nevjažska Jeļena.\
Rīgas Latvijas ebreju skolotāju biedrības „Hamore„ papildu skola un bērnudārzs, Kr. Barona iela 23. No 1930. gada 1. februāra skola pārgāja Rīgas pilsētas pārvaldes bilancē. Mācīšanas valoda — ivrits, skolā un bērnudārzā 133 bērni, direktors — Samuels Grams, 11 skolotāji: Lats Mozus, Cemeliss Jēkabs, Taics Josifs, Joffe Base, Rachmels(?) Leja, Albins Dora, Rage Hava, Kaplans Frīda, Plīners Feige, Dembo Mozus, Mitelis Jēkabs.
Rīgas pilsētas papildu (vakara) skola, Jēzusbaznicas iela 11, skolu uztur Rīgas pilsētas pārvalde, mācīšanas valoda — jidišs, 163 skolēni, direktors — Neišloss Isaks, 10 skolotāji: Čarlaš (Harlaš) Isaks, Gliksmans Geršons, Grīnbergs Anna, Karpiņš Sterna, Rabinovičs Guta, Rozenfelde Miļa(?), Rauhvargers Oļga, Štaimans Naftoļijs, Vekslers Zalamans, Vulfson Berta.\
Rīgas pilsētas palīgskola, Dzirnavu iela 126 dz. 17, skolu uztur Rīgas pilsētas pārvalde, mācīšanas valoda — jidišs, 40 skolēni, direktore — Rabinoviča Bronislava, 4 skolotāji: Rozentāls Nisone, Levins Vita, Rapoports Vita, Vulfson Berta.\
Rīgas Ebreju mākslas un zinību veicināšanas biedrības pamatskola, Lazaretes iela 3, skolu uztur Ebreju mākslas un zinību veicināšanas biedrība, mācīšanas valoda — ivrits, 201 skolēns, direktors — Garfinkelis Šlomo.\
Rīgas ebreju privātā pamatskola „Tora ve-dereh erec“ („Tora vderech erec„), Kurmanova (E. Birznieka-Upīša) iela 12, skolu uztur biedrība „Ceire Agudas Jisroel“ („Ceirei Agudas Jisroel„), telpas pieder B. Levitasam, kurš tās ziedojis skolas vajadzībām. Mācīšanas valoda — ivrits, 319 skolēni, direktors — Hodakovs Morduhss, 27 skolotāji: Barančiks Evels, Barančiks Frida, Blohs Rahele, Blohs Ošers, Bonets Šaja, Blumbergs Estera, Cijūns Icoks, Lets Frīdrihs, Girnuns Arje, Harašs Bendets, Jemins Hirš, Jesesons Meilahss, Kalniņš Vilma, Kazarnovskis Boruhss, Klupts Haims, Malkins Azriels, Markuševičs Leja, Meierovičs Malka, Puriņš Jānis, Rabiners Gita, Rabiners Gruna, Skutelskis Solomons, Spivaks Haims, Šapiro-Joffe Šmuels, Vasermans Hirš, Vitenbergs Simons, Vekslers Izraels.\
2. Rīgas ebreju privātā pamatskola „Tora ve-dereh erec“, Lāčplēša iela 155, skolu uztur biedrība „Ceire Agudas Jisroel„, skolas telpas pieder M. Nanosam. Mācīšanas valoda — ivrits, 35 skolēni, direktors — Feiginovs Jēkabs un Sofers Samuels.\
Rīgas ebreju biedrības „Heder msukons“ („Cheder Msukon„) „Tušija“ pamatskola, Lāčplēša iela 141, skolu uztur ebreju biedrība „Heder msukons„, mācīšanas valoda — ivrits, 34 skolēni, direktors — Libermans Abrams, 6 skolotāji: Abramis Abrams, Mitels Jēkabs, Šehters Mendels, Sudarski Solomons, Šubins Mozus, Tumarkina Terēze. \
Rīgas ebreju biedrības „Heder msukons“ „Tušija„ pamatskola, Popova (Visvaldžu) iela 4, skolu uztur biedrība „Heder msukons“, ēka pieder Rīgas ebreju draudzei, mācīšanas valoda — ivrits, 205 skolēni, direktors — Libermans Abrams, 19 skolotāji: Abramis Jēkabs, Berzons Bencions, Burins Abrams, Dembo Mozus, Kofjāns Boruhss, Mitels Jēkabs, Nemotins Avsejs, Piters Elijs, Rapoports Morduhss, Šehters Mendels, Šers Idels, Šolomsons Šaja, Šubins Mozus, Sudarski Solomons, Telešecks Mihelis, Tumarkina Terēze, Zagorsks Vulfs, Hasins Anna.
Rīgas ebreju privātā pamatskola un bērnudārzs „Jezraz„, Blaumaņa iela 26, mācīšanas valoda — vācu, 362 skolēni, direktors — Levenštams Aleksandrs, 20 skolotāji: Bermanis Beines, Dimants Oļga, Drabkins Hjena, Goldblatss Helēna, Hercmarks Basja, Hiršbergs Rute, Jevtčiks Hana, Israēlitans Reize, Konce Amālija, Krigers Toni, Lets Frīdrihs, Levi Zelma, Levenšteins Merija, Marks Roza, Markuss Arijs, Sudarski Šlema, Taics Josifs, Varhaftings Josifs, Vespremijs Andrejs, Vildemanis Meta.\
Rīgas Latvijas ebreju skolotāju biedrības „Hamore“ papildu skola, Lāčplēša iela 141, skolu uztur Latvijas ebreju skolotāju biedrība „Hamore„, mācīšanas valoda — ivrits, 28 skolēni, direktors — Mihelssons Makss, 10 skolotāji: Belinko Zalamans, Belkins Erahmiels, Hasins Anna, Kāns Moiša, Levins Moiša, Mihelssons Ziga, Matuzins (?) Jēkabs, Ports Hiļels, Šers Idels, Vasermans Hirš.\
Rīgas ebreju privātā pamatskola un ģimnāzija inženieram J.L. Landau, Lielā Peldu iela 22, mācīšanas valoda — krievu, 64 skolēni, direktors — Begrovs Mihaels, 13 skolotāji: Abramis Jankelis, Bargais Arveds, Bernackis Nikolajs, Falkova Dina, Frīdmans Rahele, Kikers Kārlis, Landau Dora, Mertens Margarita, Ostrouhhovs Leonīds, Polocks Šoloms, Rudovs Jankelis, Runģis Pēteris, Šenkolovičs Aleksandrs.\
Sara Libermanes privātā ebreju skola un bērnudārzs Rīgā, Raiņa bulv. 17, mācīšanas valoda — vācu, skolā un bērnudārzā 89 bērni, līdz 1930. gada janvārim direktors bija Ginsburgs S. 1930. gada janvārī direktors Stusers G., 9 skolotāji: Meierovičs Zisļa, Baškina Leja, Frīdmans D., Kleins Vilhelmīna, Berziņš Vera, Meiers Erna, Piseckis Josifs, Laks Jerahmuela, Grabažs Agnese.\
Emmelīnes un Eduarda Zalemanu privātā ebreju pamatskola Rīgā, Brīvības iela 38, mācīšanas valoda — krievu, 102 skolēni, direktore — Zalemanes Emmelīne, 12 skolotāji: Bučinska Lentina, Brence Žeņja, Dalvics Katarīna, Dorins Andrejs, Javjāns Manja, Keihels Emma, Kedrovs Eizhens, Linde Anna, Kociņš Elvira, Rītenberģis Marga, Šulce Natālija, Eilandts Jūlija.\
I. Rauhvargera privātā ebreju pamatskola un ģimnāzija Rīgā, Marijas iela 57, mācīšanas valodas — vācu un krievu, 120 skolēni, direktors — Rauhvargers Isaks, 6 skolotāji: Blumbergs Eide, Druijs Šarlote, Kiploks Meri, Flaks Libe, Pinkovičs Lize, Šumjachers Ševa.\
Pilsētas ebreju pamatskola Aizputē, Kuldīgas iela 18, skolu uztur pilsētas pārvalde un skolas padome, ēka pieder biedrībai „Haskala“, mācīšanas valoda — ivrits, 90 skolēni, direktors — Graduss Vulfs, 5 skolotāji: Haze Abrams, Pins Izraels, Rostovskis Jēkabs, Bluks Irma, Zlajaveiska Zlata. \
Antonopoles ebreju pamatskola, Rēzeknes pagasts, Maltas rajons, Borovojas ciems, skolu uztur Rēzeknes pagasta pārvalde, mācīšanas valoda — jidišs, 75 skolēni, direktors — Saltuperss Hirš, 3 skolotāji: Stalšarss Oļga, Saltuperss Marija, Gilensons Sora.\
Pilsētas ebreju pamatskola Baltinavā, Tirgu iela 8, skolu uztur pagasta pārvalde, 33 skolēni, direktore — Revdele Hanna, skolotāji nav norādīti.\
Pilsētas ebreju pamatskola Balvos, Baznicas iela, skolu uztur pilsētas pārvalde, mācīšanas valoda — jidišs, 83 skolēni, direktore — Davidova Baševa, 4 skolotāji: Evels Jānis, Portnois Haims, Salitans Haja, Druijans Sora.\
Pilsētas ebreju pamatskola Bauskā, Sudmalu iela 30, skolu uztur pilsētas pārvalde, mācīšanas valodas — ivrits un jidišs, 94 skolēni, direktore — Štuls Helēna, 7 skolotāji: Lauva Milda, Levs Sonja, Goldbergs Sara, Felteimans Dora, Stuls Ārons, Stuls Isaks, Okļanskis Movša.\
Pilsētas ebreju pamatskola Dagdā, Alejas iela 5, skolu uztur Daugavpils rajona pārvalde un Dagdas pagasta pārvalde, mācīšanas valoda — jidišs, 131 skolēns, direktore — Gelfaudrs-Taroģins Pesja, 4 skolotāji: Simanis Marjona, Gešcs Mira, Davidovičs Beneh, ? (neizlasāms).\
1. Daugavpils pilsētas ebreju skola, Raiņa iela 101, skolu uztur pilsētas pārvalde, mācīšanas valoda — jidišs, 297 skolēni, direktors — Bļahs Mozus, 10 skolotāji: Bļahs Haja, Druis Mira, Kristels Taube, Lozdans Mina, Rabinoviča Hana, Sviranskaja Roza, Suharevska Alma, R.(?) Leons, Švalbe Haims, Štaimans Mozus.
2. Daugavpils pilsētas ebreju skola, Teātra iela 19, skolu uztur pilsētas pārvalde, mācīšanas valoda — ivrits, 310 skolēni, direktors — Ginzburgs Izraels, 13 skolotāji: Frīdmans Roza, Gelmans Rebeka, Koblenc Boriss, Neišloss Hana, Peizners Kasriels, Ports Giršs, Pokermans Ārons, Rassbams Haja, Remes Marta, Šapiro Šifra, Zalegalers (?) Lija, Štaimans Mozus, Sloka Jānis.\
3. Daugavpils pilsētas ebreju skola, Valdemāra iela 17, skolu uztur pilsētas pārvalde, mācīšanas valoda — krievu, 362 skolēni, direktors — Dobrins Samuels, 15 skolotāji: Brisova Efrosinija, Dobrins Ļuba, Esse Margareta, Kopps Ida, Peizners Oļga, Brunovska Irma, Streļova Paula, Viskinde Frīda, Kopiļova Ļuba, Balodis Leonija, Baškina Fanija, Bramans Katrīna, Giļinska Eida, Grosbergs Anna, Štaimans Mozus.\
4. Daugavpils pilsētas ebreju skola, Saules iela 5, skolu uztur pilsētas pārvalde, mācīšanas valodas — jidišs un krievu, 261 skolēns, direktors — Levenbergs Vilhelms, 10 skolotāji: Bernšteins Mozus, Dubinska Anna, Grubins Solomons, Elkišeks Aiziks, Elkišeks Dina, Kacs Šlemma, Rapoports Broha, Rubļevskis Anatolijs, Tutova Helēna, Petersons Antonija.\
5. Daugavpils pilsētas ebreju skola, Domes iela 51, skolu uztur pilsētas pārvalde, mācīšanas valoda — ivrits, 222 skolēni, direktors — Kajatskis Mozus, 8 skolotāji: Permonds Haims, Pleple Vulfs, Sloka Jānis, Korts Solomons, Štaimans I., Vinokuers Šeina, Lubocka Rahele, Viskinde (?).\
Daugavpils ebreju privātā pamatskola „Tora ve-dereh erec„, 3. janvāra iela 27, skolu uztur biedrība „Ceire Agudas Jisroel“, mācīšanas valoda — ivrits, 126 skolēni, direktors — Neišloss Hirš, 6 skolotāji: Kacs Estera, Pusvacietis Augusts, Pleple Haja, Švarcs-Simanens Ida (pārējie vārdi neizlasāmi).
Pilsētas ebreju pamatskola Jaunjelgavā, Strūgu iela 2, skolu uztur pilsētas pārvalde un valsts, mācīšanas valodas — ivrits un jidišs, 94 skolēni, direktors — Ārons Pauls, 4 skolotāji: Frīdlands Faivušs, Kacs Pese, Kaldovska Marta, Cals Eļje-Bērs.\
Pilsētas ebreju pamatskola Jēkabpilī, Lielā iela 145, skolu uztur pilsētas pārvalde un valsts, 108 skolēni, direktors — Taics Josels-Lipa, 7 skolotāji: Saltups Merija, Ass Bunja, Marons-Peskine Etta, Kutnieks Roza, Svaregors Leizers, Pakals Aleksandrs, Rozevskis Herberts.\
Pilsētas ebreju pamatskola Jelgavā, Muzeja laukums, skolu uztur pilsētas pārvalde, mācīšanas valodas — ivrits un vācu, 240 skolēni, direktors — Bovšovers Benjamins, 11 skolotāji: Bovšovers Hene, Furmans Sroels, Bjalaja Zinaīda, Gerfs Taube, Grišcuks Herta, Ginters Arturs, Jakobsons Cilla, Judelovičs K., Oga Alfreds, Piseckis Judels, Teics Helēna.\
Pilsētas ebreju pamatskola Kārsavā, Telegrāfa iela 25, skolu uztur pilsētas pārvalde, mācīšanas valoda — jidišs, 111 skolēni, direktors — Pleple Geršons, 4 skolotāji: Kisere Johana, Gasuls Sara, Kacocics Izraels, Zilovs Isaks.\
Pilsētas ebreju pamatskola Krāslavā, Ludviga laukums 7, skolu uztur pilsētas pārvalde un valsts, mācīšanas valoda — jidišs, 227 skolēni, direktore — Gaselis Gita, 7 skolotāji: Budnackaja Emma, Feigina Anna, Obelers Zelda, Lisagors Rafaels, Gaselis Simons, Grants Anna, Plaksins Aziels.\
Latvijas ebreju skolotāju biedrības „Hamore„ pamatskola Krāslavā, Smilšu iela 14, skolu uztur biedrība „Hamore“, mācīšanas valoda — ivrits, 32 skolēni, direktore — Cemeliss Sarra, skolotāji nav norādīti.\
Pilsētas ebreju pamatskola Krustpilī, Rīgas iela 170, skolu uztur pilsētas pārvalde, mācīšanas valoda — jidišs, 161 skolēns, direktors — Greditors Benuss, 6 skolotāji: Bindmans Nadežda, Franehs Hana, Kovnats Gita, ? (pārējie vārdi neizlasāmi). \
Pilsētas ebreju pamatskola Kuldīgā, Smilšu iela 6, skolu uztur pilsētas pārvalde, valsts un vietējā ebreju kopiena, mācīšanas valoda — vācu, 88 skolēni, direktors — Durbats (Drubuts) Peide, 8 skolotāji: Brade Mara, Judis K., Kleins Zara, Krauze Alīsa, Levins-Line Marija, Sekundo Debora, Sekundo Leits-Levs, Tulbovičs Šmuels.\
1. Pilsētas ebreju pamatskola Liepājā, Rožu iela 10, skolu uztur pilsētas pārvalde, mācīšanas valoda — jidišs, 234 skolēni, direktors — Freidbergs Abe, 9 skolotāji: Breners Dora, Dimants Etele, Kasrieleviča Libe, Nekričs Ente, Štaimans Rašele, Landmans Debe, Tirštains Eļjašs, Kolpers Abels, Andersons Milda.\
2. Pilsētas ebreju pamatskola Liepājā, Siena tirgus laukums 12 un Kungu iela 21, skolu uztur pilsētas pārvalde, mācīšanas valodas — ivrits un vācu, 284 skolēni, direktors — Valdšteins Efraims, 16 skolotāji: Levitāns Leja, Joffe Ella, Zaks Jozefs, Davidovskis Elias, Caumerzs Jozefs, Kučgals Feige, Etkins Leja, Rabinoviča Hirš, Estermans Emma, Griškan Zara, Sagalovičs Jozefs, Finkelšteins Abrams, Leibovičs Basja, Kesenfelde Zelma, Berzis Emilija.\
Pilsētas ebreju pamatskola Liepājā, Kūrmājas prospekts 3 un J. Diķa iela 8, skolu uztur skolas pārvalde un vecāki, mācīšanas valoda — vācu, 140 skolēni, direktore — Bernes Elza, 16 skolotāji: Frīdlenders Malka, Gebhards Elizabete, Joffe Ella, Meiersons Roza, Manuhovičs Anna, Natings Ada, Neimanss Šeina, Posvols Irma, Solovjeova Raisa, Šlezingers Liza, Veinreicss Erna, Rabinoviča Hirš, Hermers Anna, Hartmanis Karls, Tāls Erna.\
Liepājas Ebreju kultūras biedrības pamatskola, Kūrmājas prospekts 32, skolu uztur Liepājas Ebreju kultūras biedrība, mācīšanas valoda — vācu, 137 skolēni, direktors — Rišmans Dāvids, 11 skolotāji: Joffe Ella, Joffe Gula, Leibovičs Liba, Meiersons Roza, Rabinoviča Hirš, Natings Adolfs, Ranke Alvīna, Runge Ērihs, Zaks Jozefs, Zeiferts Matilde, Neifelds Benjamins.\
Ebreju privātā pamatskola „Tora ve-dereh erec„ Liepājā, Helēnas iela 17, skolu uztur biedrība „Talmud Tora“, skolas ēka pieder biedrībai, mācīšanas valoda — ivrits, 124 skolēni, direktors — Cofnass Gercs, 10 skolotāji: Levins Kalmans, Dambergs Rūdolfs, Kaleja Anna, Fleišmans Roza, Dembo Zelda, Levits Hirš, Traubs Eļja, Sprinčs Margarita, Serksners Haja, Serksners Rubins.\
Pilsētas ebreju pamatskola Livānos, Rīgas iela 154, skolu uztur pilsētas pārvalde, mācīšanas valodas — ivrits un jidišs, 151 skolēns, direktors — Buroviks Šmuels, 6 skolotāji: Lats Liba, Markuševičs Anna, Kušlins Morduhss, Leitrānts Marta, Maimindss (?) Sora, Rafelsons Rahele.\
Ebreju privātā pamatskola „Tora ve-dereh erec„ Kārsavā, Telegrāfa iela 33, skolu uztur biedrība „Ceire Agudas Jisroel“ Rīgā, mācīšanas valoda — ivrits, 32 skolēni, direktors — Šers Judels, 2 skolotāji: Papkovs Zalmans-Avsejs, Kimele Marija.\
Pilsētas ebreju pamatskola Ludzā, Stacijas iela 10/14, skolu uztur pilsētas pārvalde un valsts, mācīšanas valoda — jidišs, 259 skolēni, direktors — Hiļkins Samuels, 8 skolotāji: Geršteins Dāvids, Ginzburgs Mozus, Ložiņš Helēna, Misulavins Marta, Golodecs Risja, Cemel Haja, Slaboda Haja, Althauzens (?) Golda.\
Ebreju pamatskola Maltā, skolu uztur pilsētas pārvalde un valsts, mācīšanas valoda — jidišs, 26 skolēni, direktore — Švece Reiza, 2 skolotāji: Šmidts Lilija, Švarcmans Šoloms.\
Ebreju pamatskola Piedrūjā, skolu uztur Daugavpils rajons un Piedrūjas pagasta pārvalde, mācīšanas valoda — jidišs, 24 skolēni, direktors — Feigelssons Mikelis.\
Pilsētas ebreju pamatskola Pļaviņās, Fabriku iela, skolu uztur pilsētas pārvalde, mācīšanas valoda — ivrits, 96 skolēni, direktors — Sandlers Dāvids, 4 skolotāji: Stolpers Elias, Šmuklers Mihļa, Druvnese Emma, Kacs Leviss.\
Pilsētas ebreju pamatskola Preiļos, Liepu iela 15, skolu uztur pilsētas pārvalde, mācīšanas valoda — jidišs, 114 skolēni, direktors — Zeligmans Leiba, 4 skolotāji: Kilovs Simons, Akimova Elvīra, Frumans Reveka, Gurvičs Ciļa.\
1. Pilsētas ebreju pamatskola Rēzeknē, Atbrīvošanas aleja 27, skolu uztur pilsētas pārvalde, mācīšanas valoda — jidišs, 170 skolēni, direktors — Jozets Azraels, 8 skolotāji: Erts Felicija, Gurvičs Fruma, Levins Hoja, Gordins-Plīners Emma, Plīners Josels, Šmorgonska Ida, Levins Hoja Zalmanovna.\
2. Pilsētas ebreju pamatskola Rēzeknē, Kalpaka iela 41, skolu uztur pilsētas pārvalde, mācīšanas valodas — ivrits un jidišs, 267 skolēni, direktore — Grīnbergs Roza, 10 skolotāji: Borcs Mirjam, Rabinoviča Rahele, Kāgans Dina, Berziņš Oļga, Manteifels Mihaels, Bsels Hana, Veismans Hana, Veismans Vulfs, Gildins (?) Leja, Plīners Josels.\
3. Pilsētas ebreju pamatskola Rēzeknē, Latgales prospekts 33, skolu uztur pilsētas pārvalde, mācīšanas valoda — jidišs, 156 skolēni, direktore — Trifskina Haja, 7 skolotāji: Melameds Hirš, Basels Feiga, Vainers Raša, Melameds Hana, Skutāns Antons, Malnieks Livija, Ozols Bertolds.\
Ebreju pamatskola Riebiņos, Viļānu (?) iela, skolu uztur rajona skolu pārvalde, mācīšanas valoda — jidišs, 49 skolēni, direktore — Frīdmans Cecīlija, 3 skolotāji: Veismans Ārons, Kāgans Maša, Bērkis Amanda.\
Pilsētas ebreju pamatskola Sabilē, Ventspils iela 14, skolu uztur pilsētas pārvalde, mācīšanas valoda — jidišs, 46 skolēni, direktors — Tobiass Nisone, 3 skolotāji: Glazers Rebeka, Dimanšteins Hasels, Revalds Fricis.\
Pilsētas ebreju pamatskola Saldū, Upesmuižas iela 1, skolu uztur pilsētas pārvalde, valsts un vecāki, mācīšanas valoda — ivrits, 44 skolēni, direktors — Finkelšteins Iciks, 3 skolotāji: Boskovičs Ševels, Meiersons Ete, Vilks Anna.\
Ebreju pamatskola Skaistkalnes, skolu uztur Bauskas rajona skolu pārvalde, mācīšanas valoda — jidišs, 25 skolēni, direktore — Gilinsis Frīda, 6 skolotāji: Levitāns Mendels, Dumiņš Jānis, Daboliņš Andrejs, Daboliņš Augusts, Traumane Alida, Štokmanis Zelma.\
Pilsētas ebreju pamatskola Smiltenē, Raiņa iela 16, skolu uztur pilsētas pārvalde, mācīšanas valoda — jidišs, 29 skolēni, direktore — Šteins Reveka, 3 skolotāji: Kalniņa Lauma, Dlins Nohums, Goldlats Berta.\
Pilsētas ebreju pamatskola Subatē, Jelgavas iela 46, skolu uztur pilsētas pārvalde, mācīšanas valoda — jidišs, 71 skolēns, direktors — Lifšics Nahmans, 3 skolotāji: Švalbe Ciļa, Straume Emilija.\
Pilsētas ebreju pamatskola Talsos, Kalnu iela 7, skolu uztur pilsētas pārvalde un skolas padome, mācīšanas valoda — ivrits, 59 skolēni, direktors — Kleimans Leibs, 4 skolotāji: Zīle Arturs, Kacs Šeina, Aleksanders Feige.\
Pilsētas ebreju pamatskola Tukumā, Lielā iela 39, skolu uztur pilsētas pārvalde, 94 skolēni, direktore — Kramers Fanija, 6 skolotāji: Zeltiņš Konstance, Jakobsons Š., Stols Mirka, Gordons Taube, Kriševiča Emma.\
Latvijas ebreju skolotāju biedrības „Hamore„ pamatskola Tukumā, Lielā uguns iela 8, skolu uztur Latvijas ebreju skolotāju biedrība „Hamore“ un vecāki, mācīšanas valoda — ivrits, 35 skolēni, direktore — Žerdiņa Basja, 2 skolotāji: Rabinoviča Solomons, Gosuls Estera.\
Pilsētas ebreju pamatskola Varakļānos, Viļānu iela 18, skolu uztur pilsētas pārvalde, mācīšanas valoda — jidišs, 257 skolēni, direktors — Joffe Leibs, 8 skolotāji: Gabais Sora, Frīdmans Minna, Naburgs Antons, Šapiro Riva, Joffe Ida, Lifšics Leja, Sluckis H., Isarovičs Haja.\
7. Pilsētas ebreju pamatskola Ventspilī, Užavas iela 8, skolu uztur pilsētas pārvalde un ebreju kopiena, mācīšanas valoda — ebreju (?), 156 skolēni, direktors — Heršbergs N., 8 skolotāji: Tulbovičs Reveka, Tulbovičs Šoloms, Jakobsons M., Vītols Katrīna, Lihtenšteins Haims.\
Pilsētas ebreju pamatskola Viļakā, Tautas iela, skolu uztur valsts, mācīšanas valoda — jidišs, 80 skolēni, direktore — Valdšteins Basja, 4 skolotāji: Ģikis Emilija, Tutovs Mikelis, Galanska Pera, Supers Hana.\
Pilsētas ebreju pamatskola Viļānos, skolu uztur pilsētas pārvalde, 63 skolēni, direktors — Kāgans Zeliks, 3 skolotāji: Kāgans Šeina, Berkovičs Sara.\
Pilsētas ebreju pamatskola Višķos, Pēterburgas iela 48, mācīšanas valoda — jidišs, 96 skolēni, direktors — Pitels Ārons, 2 skolotāji: Davidovičs Civja, Jeršova Hana.\
Pilsētas ebreju pamatskola Zilupē, Marijas iela 2, skolu uztur Ludzas rajona skolu pārvalde, mācīšanas valoda — ivrits sagatavošanā, tad jidišs, 76 skolēni, direktors — Neišloss Hirš, 3 skolotāji: Malkins Elias, Antikoļs Hava, Glazmans Riva.
Kovalčuka S.