Varakļāni, pilsēta (kopš 1928. gada) Madonas rajonā (Latvijas Republika). Kopš 1772. gada – Krievijas impērijas sastāvā. 19. – 20. gs. sākumā – Rēzeknes apriņķa Varakļānu ciems Vitebskas guberņā. 1920.–1940. gadā – Latvijas Republikas sastāvā, 1940.–1991. gadā – Latvijas PSR. 1847. gadā Varakļānos dzīvoja 250 ebreji, 1897. gadā – 1365 (75,4%), 1920. gadā – 1402 (74%), 1925. gadā – 1356 (68%), 1930. gadā – 995 (61%), 1935. gadā – 952 ebreji (57%).

Ebreji dzīvoja Varakļānos no 18. gs. beigām. Lielākā daļa bija drēbnieki, kurpnieki, tirgoja lauksaimniecības produktus. No 1873. gada gandrīz 50 gadus par rabīnu Varakļānos bija Āvrams-Doyv-Bers Gabais (1840–?). Bija 4 sinagogas. 1905. gadā, gaidot pogromu, tika izveidota pašaizsardzība. 1916. gadā darbojās heders.

1921. gadā ar Džointa atbalstu tika izveidota savstarpējās palīdzības kase. Viens no diviem Varakļānu ārstiem 1920. gados bija ebrejs; ebrejs vadīja arī ugunsdzēšanas komandu. Darbojās skola ar mācībām jidiša valodā. Darbojās dažādu ebreju partiju un organizāciju nodaļas. 1940. gadā, pēc Latvijas pievienošanas PSRS, pilsētas padomi vadīja Leizers Zelikovičs.

Pēc Varakļānu okupācijas ar Vācijas armijas daļām 1941. gada 1. jūlijā latviešu „pašaizsardzības“ karavīri laukumā nošāva vairākus ebrejus. 1941. gada jūlijā tika izveidots geto. 1941. gada 4. augustā ebreju kapsētā tika nošauti 540 ebreji. Tur pašā tika nošauti arī vietējie čigāni. Nošaušanas vietā uzstādīts piemineklis ar uzrakstiem ivritā un krievu valodā.

1960. gados Varakļānos dzīvoja ap 20 ebreju ģimenes.

РЕЭ 4. 205