Krāslava, pilsēta (no 1923), rajona centrs (Latvijas Republika). Zināma kopš 14. gs. 16.–18. gs. – Kraslava pilsēta Inflantijas Hercogistē Žečpospolitātes sastāvā. No 1772 – Krievijas impērijas sastāvā, Kreslaveļas, vēlāk Kreslavkas miestiņš Pleskavas guberņā, no 1778 – Polockas vietvalstībā, no 1796 – Baltkrievijas guberņā, tad – Daugavpils apriņķī Vitebskas guberņā. 1920–40 – Latvijas Republikas sastāvā, 1940–91 – LatPSR.\

1766. gadā Krāslavā dzīvoja 840 ebreji, 1847. gadā – 1483, 1868. gadā – aptuveni 2000, 1887. gadā – 3160, 1897. gadā – 4051 (51%), 1920. gadā – 1446 (41%), 1925. gadā – 1716 (38%), 1930. gadā – 1550 (36%), 1935. gadā – 1444 ebreji (34%).\

Ebreju kopiena tika izveidota Krāslavā 1764. gadā. 19. gs. 1. pusē par rabīniem Krāslavā bija Naftoli Cioni, Mojše Klicners, no 1860 – Josefs Ravinsons (1828–?), no 1893 – Āvrom-Josefs Lurje (1861–?).\

19. gs. beigās Krāslavā bija „Hovevē Cion“ kustības sekotāji. 1890. gadu sākumā tika izveidota ebreju sārgspuru arodbiedrība, pēc dažiem gadiem – Bunda nodaļa, 1901. gadā – „Poalē Cion“. 1903. gadā pēc Kišiņevas pogromas Bunda un „Poalē Cion“ locekļi izveidoja pašaizsardzības vienību, kurā bija aptuveni 250 cilvēku.

20. gs. sākumā Levinsons atvēra Krāslavā privāto ebreju vīriešu skolu. 1903. gadā tika dibināts „Bikur holim“. 1910. gadā Krāslavā darbojās ebreju trūcīgo atbalsta biedrība, krājaizdevu sabiedrība. 1913. gadā ebrejiem piederēja aptieka, 2 aptiekas preču noliktavas, pirts, 2 maiznīcas, 2 juvelierizstrādājumu veikali, 2 grāmatnīcas, 2 viesnīcas, 2 frizētavas, fotoateleja, pulksteņu darbnīca un 25 veikali (visi 3 pārtikas, visi 3 galantērijas). Starp Krāslavas ebrejiem skaitījās 2 šuvēji, 2 šuvējas, mežrūpnieks.\

1920.–30. gados Krāslavā darbojās dažādu ebreju partiju un organizāciju nodaļas. 1930. gadā tika atvērts ebreju bērnudārzs, 1930. gadu sākumā – pamatskola ar mācībām ivritā.

1920.–30. gados par rabīnu Krāslavā bija J. Ravinsona znots – Mojše-Dovids Šubs. Par hasidiskās kopienas rabīnu bija Jākovs-Kopls Klackins.

1941. gada 3. jūlijā Vērmahta daļas ieņēma Krāslavu. 1941. gada 29. jūlijā Krāslavas ebreji tika deportēti uz Daugavpils geto. Atlikušās dažas ebreju ģimenes (galvenokārt amatnieki) tika nošautas 1941. gada septembrī.\

Pēc atbrīvošanas Krāslavā atgriezās aptuveni 40 ebreji. Viņu pūliņiem tika sakārtots koplīdzinieku kaps, uzstādīta piemiņas zīme. 1947. gadā tika atvērta sinagoga (Skolas iela, 10). Par rabīnu bija Icchaks Haimivičs Padva (1885–?). Sinagogu apmeklēja 50–70 cilvēki.

2003. gadā Krāslavā dzīvoja daži ebreji.\

Krāslavā dzimuši: N. L. Āronzons, M. R. Boroks, M. S. Vovsi, A. Pans, B. Šteinmans, H. T. Eidus; Mihails Gerasimivičs Imjanitovs (1897–1937, Ļeņingrada), ārsts, Ļeņingradas ārstu tālākizglītības institūta direktors, Ļeņingradas apgabala veselības aprūpes nodaļas vadītājs, represēts.

РЕЭ 5, 180-181