Sabile, pilsēta Talsu rajonā (Latvijas Republika). Zināma kopš 1253. gada. No 1795. gada – Krievijas impērijas sastāvā, Cabeles miestiņš Talsu apriņķī, Kurzemes guberņā. 1918.–40. gadā – Latvijas Republikas sastāvā, 1940.–91. gadā – Latvijas PSR. 1881. gadā Sabilē dzīvoja 873 ebreji (62%), 1897. gadā – 798 (48%), 1910. gadā – ap 700 (ap 48%), 1920. gadā – 224 (24%), 1925. gadā – 325 (24%), 1930. gadā – 306 (16%), 1935. gadā – 281 ebrejs (15%).

Ebreji dzīvoja Sabilē no 19. gs. sākuma. 1840. gadā tika organizēta kopiena. Pirmais Sables rabīns bija Menahems-Mendls Izraelsons. 1840.–47. gadā Sables rabīns – Mordhe-Uri Samunovs, tad, līdz 1862. gadam, – Dovs-Bers-Zevs-Volfs Lifšics, 1864.–1900. gadā – Cvi Ralbe, 1900.–1910. gados – Meirs Berlins. 1875. gadā Sabilē tika uzcelta sinagoga. 1897. gadā Šojloms-Cvi Tobias nodibināja miestiņā ješivu. 20. gs. sākumā Sabilē bija 2 sinagogas un ebreju kapsēta.

1913. gadā ebrejiem piederēja vienīgais aptiekas preču noliktavas, vienīgā pulksteņu darbnīca, 17 veikali un mazumtirdzniecības uzņēmumi Sabilē (t. sk. 7 pārtikas, visi 6 manufaktūras, vienīgais juvelierizstrādājumu veikals).

1915. gadā ebreji tika izraidīti no Sables.

Pēc 1920. gada Sabilē atgriezās mazāk nekā puse izraidīto. 1920. gados ebrejiem Sabilē palīdzēja Džoints. 1920.–30. gados Sables ebreji aktīvi ziedoja Ebreju nacionālajam fondam. 1930. gados lielākā daļa veikalu un darbnīcu Sabilē piederēja ebrejiem. Ebreji bija 2 no 3 ārstiem un 1 no 2 zobārstiem Sabilē. 1920.–30. gados Sabilē darbojās dažādu ebreju partiju un organizāciju nodaļas. Strādāja ebreju skola.

1920. gados Sables rabīns – Hone Kagans (1853, Daugavpils – 1930), 1931.–37. gadā – Benjamins-Jonatans Kagans (1894–?), 1940.–41. gadā – Icchoks Segals (1912, Rozenovs – 1941).\

1941. gada 1. jūlijā Sabili okupēja Vācijas armijas vienības. Drīz pēc tam Sables ebreji tika nošauti.

Pēc 1945. gada uz nošauto Sables ebreju kapa tika uzstādīta piemiņas zīme.\

Sabile. Sinagogas ēka, uzcelta 1875. gadā.

REE 6, 404