Liepāja, pilsēta (no 1625), rajona centrs (Latvijas Republika). Zināma kopš 1253. No 1609 – Kurzemes hercogistes sastāvā. No 1795 – Krievijas impērijas sastāvā. 19. – 20. gs. sākumā – Libāvas pilsēta Grobiņas apriņķī Kurzemes guberņā. 1918–40 – Latvijas Republikas sastāvā, 1940–91 – LatPSR.\

1795. gadā Liepājā dzīvoja 19 ebreji (0,4%), 1850. gadā – 1218, 1863. gadā – 1700 (17%), 1881. gadā – 6651 (22,5%), 1897. gadā – 9454 (14,6%), 1911. gadā – 10 308 (12%), 1915. gadā – 7163 (16,4%), 1920. gadā – 9758 (19%), 1925. gadā – 9851 (16,2%), 1930. gadā – 7908 (13,8%), 1935. gadā – 7379 ebreji (12,9%).\

Ebrejiem bija tiesības dzīvot Liepājā no 1799. gada. Tajā pašā laikā tika izveidota kopiena un uzcelta pirmā sinagoga (tag. Joahima iela, 5). 1802. gadā pirmo reizi pieminēta korālsinagoga. 1803. gadā Liepājā pastāvēja ebreju kapsēta. 1814. gadā tika atvērta sinagoga, 1828. gadā – vēl viena. No 1835. gada Liepājā darbojās ebreju labdarības nams. 1839. gadā Āvrom Danciglers atvēra labdarības kasi. 1830. gadu sākumā sāka darboties Talmud-Tora, vēlāk – „Bikur holim“.\

Par Liepājas rabīnu 19. gs. sākumā bija Āvrom Bojars, 1833.–40 – Mojše-Icchaks Levijs, 1840.–44 – Cvi-Girš Burenšteins, tad – Mendels Izraelsons, 1856.–82 – Josefs Hercenbergs.\

1851. gadā Liepājā tika atvērta ebreju skola. 1867. gadā tika izveidota hevra kadiša. 1868. gadā korālsinagoga tika pārbūvēta. 1873. gadā 1828. gadā uzceltās sinagogas vietā tika uzcelta jauna. 1879. gadā tika uzcelta vēl viena sinagoga. 1890. gadā Liepājā tika atvērta hasidiskā sinagoga, 1911. gadā – „Poalē Cedek“ sinagoga.\

1881.–90 Liepājas rabīns bija Vācijā dzimušais Dr. Gigels Kleins. Vienlaicīgi par rabīniem Liepājā bija Āvrom Gelers, no 1887 – Jākovs Denezons, Meirs Atlāss, 1890.–1904 – L. O. Kantors, no 1907 – Dr. Ārons-Bers Nuroks, M. Nuroka brālis.

1890. gados pie kopienas tika izveidots virkne sociālās palīdzības organizāciju. 1893. gadā tika dibināta palīdzības komiteja ebrejiem, kas izbrauca no Krievijas caur Liepājas ostu. Komitejas darbība paplašinājās 1905. gadā, kad viesnīcas izbraucošajiem vietu skaits tika palielināts no 14 līdz 100. 1907. gadā caur Liepājas ostu gāja 2797 ebreji, 1908. gadā – 1367, 1909. gadā – 2100, 1910. gadā – 1660 ebreji.

1885. gadā Liepājā tika atvērta skola ar mācībām ivritā. Tajā pašā gadā rabīns G. Kleins Liepājā nodibināja „Hovevē Cion“ nodaļu. No 1898. gada darbojās ebreju sieviešu labdarības biedrība „Palīdzība“. 19. gs. beigās tika atvērta otrā ebreju kapsēta (tag. Cenkones iela, 20). No 20. gs. sākuma darbojās Bunda nodaļa. 1904. gadā Liepājā darbojās ebreju valsts skola 1. pakāpē, divas ebreju sieviešu skolas 2. pakāpē, ebreju vīriešu skola 2. pakāpē, 3 ebreju vīriešu un divas sieviešu skolas 3. pakāpē. 1909. gadā tika dibināta biedrība „Gmilut Hesed“, 1911. gadā – ebreju amatniecības kredīta labdarības biedrība „Poalē Cedek“. 1913. gadā darbojās Šternas-Trockās ebreju sieviešu ģimnāzija. Ebrejiem piederēja aptieka, 13 aptiekas preču noliktavas, 3 krodziņi, vienīgais bufets, 2 fotoateljas, vairāk nekā 130 veikali un veikaliņi (t. sk. 25 zivju, 29 malkas, 27 manufaktūras), aptuveni 25% no visām Liepājas rūpnīcām.\

1918. gadā Liepājā tika atvērta ebreju skola ar mācībām krievu valodā (vēlāk krievu valoda tika aizstāta ar vācu valodu). 1919. gadā sāka darboties skola ar mācībām idišā. Vēlāk ar „Agudat Jisrael“ atbalstu tika atvērta skola „Toira ve dereh erec“. 1920. gadā ar Džointa palīdzību tika atvērts bērnu nams. 1920. gados tika dibināta „Tarbut“ tīkla skola, 1935. gadā – ješiva „Beis Josefs“.\

1920. gadā „Latvijas Ebreju kongresa palīdzības“ komitejā no Kurzemes tika ievēlēti rabīns A.-B. Nuroks un profesors Goldblats. 1921. gadā 12. Pasaules sionistiskajā kongresā Karlsbādē komiteja izskatīja lietu Nuroks – Kacnelsons. Rabīns apsūdzēja bankieri Kacnelsonu amerikāņu palīdzības radiem Latvijā nepareizā izmantošanā. 1921. gadā pilsētas vēlēšanās Ebreju tautas partija ieguva 5 vietas, sionisti – 1. 1922. gadā Ebreju nacionālā fonda labā tika savākti vairāk nekā 35 tūkst. rubļu ziedojumu.\

1920. gadā Liepājā tika dibināta Biedrība ebreju pensionātu uzturēšanai, 1922. gadā – biedrība „Makkabi“, ebreju kultūras biedrība, 1924. gadā – Liepājas ebreju biedrība Palestīnas kultūras darba pilnveidošanai, Liepājas ebreju biedrība slimo kopšanai, 1929. gadā – Liepājas apģērbu nodrošinājuma biedrība, 1930. gadā – Liepājas speciālistu ārstu biedrība (1935. gadā – priekšsēdētājs Dr. Makss Veinreičs), 1931. gadā – Zinātņu un tikumiskuma izpētes biedrība (1935. gadā – priekšsēdētāja Alite Bencions), 1933. gadā – biedrība „Beit Lehem“ (1935. gadā – priekšsēdētājs Dr. Abrams Liperts).\

1920. gados Liepājā tika dibinātas vairākas ebreju bankas. 1930. gadā 48% Liepājas ebreju nodarbojās ar tirdzniecību, 29% strādāja rūpniecībā, 7% bija juristi, žurnālisti u. c., 1% ebreju bija nodarbināti lauksaimniecībā.

1920.–23 par Liepājas rabīnu bija Haims-Fišls Epšteins (1874–?), 1928.–41 – Menahems-Issers Polonskis. 1930. gados viens no Liepājas rabīniem bija J. Landa. 1936. gadā Liepājā bija 12 sinagogas, t. sk. hasidiskā.\

1920.–30. gados Liepājā darbojās dažādu ebreju partiju un organizāciju nodaļas.

1941. gada 27. jūnijā Vērmahta daļas ieņēma Liepāju. Tajā pašā dienā notika nošaušanas Liepājas apkārtnē. 1941. gada jūlija sākumā tika nošauti 35 ebreji. Rudenī 1941. gadā nošaušanas turpinājās. 1941. gada decembrī tika nošauti aptuveni 2700 ebreji. 1942. gada sākumā tika izveidota „Vecāko padome“. 1942. gada jūlijā tika izveidots geto (vairāk nekā 800 cilvēki), kas tika likvidēts 1943. gada rudenī; ebreji (aptuveni 800 cilvēki) tika pārvietoti uz Salaspils koncentrācijas nometni. No 1943. gada 4. oktobra līdz 1945. gada 10. martam savā mājas pagrabā slēpa 11 ebrejus Robers Seduls. 1945. gada maijā Liepājā tika nošauti pēdējie ebreji Latvijas teritorijā (aptuveni 300 cilvēku), kuri bija nosūtīti no Rīgas aizsardzības būvju celtniecībā 1944. gada pavasarī. Pēc Liepājas atbrīvošanas 1945. gada 9. maijā dzīvi palika aptuveni 20 pilsētas ebreji.\

1950.–60. gados Liepājā dzīvoja daži simti ebreju.\

1989. gadā Liepājā tika izveidota ebreju kopiena (no 1989 – priekšsēdētājs Vladimirs Bans, no 1993 – Leonīds Rozenbergs, no 1996 – Ilana Ivanova). 1993. gadā tika atvērta ebreju svētdienas skola (direktore – Rozalija Suhars), 1994. gadā – pensionāru klubs (priekšsēdētājs – Mirons Tišmans). Darbojas ebreju ģimenes klubs, ulpans. Katru gadu 4. jūlijā un 17. decembrī tiek atzīmētas Katastrofas upuru piemiņas dienas pie kritušo ebreju pieminekļa.

Liepājā dzimuši: B. P. Blanks, J. Vekslers, A. J. Davidovs, D. Idelsons, G. Lurje, G. Mannheims, V. D. Medems, S. M. Nahimsons, I. Ņūmens, L. S. Rabinovičs, M. Šterns, J.-D. Strašunskis, R. A. Falks, B. Fišers, L. S. Šterns, S. P. Šubins; Mihails Ļvovičs\

Kantors (1884–1970, Parīze), literāts, no 1920 –

Vācijā, no 1923 – Francijā, žurnālu

„Zveno“ un „Vstrechi“ redaktors, sastādījis (kopā ar G. V. Adamoviču) pirmo emigrantu dzejas antoloģiju „Enkurs“ (Parīze, 1936); Maksims Solomonovičs Kiseļevs (1902–

1963), ģenerālmajors (1944), artilērijas korpusa komandieris; Gerasims Aleksandrovičs Levins (1900–1941, Maskava), rakstnieks, represēts; Anna Semjonovna (Simonovna) Prismanova (Prismane) (1892–1960, Parīze), dzejniece, rakstniece, no 1922 – Francijā; Āvrom-Mihls Šarkanskis (1869–1907, Ņujorka), dzejnieks, dramaturgs, no 1891 – ASV, daudzu lugas idišā autors.

M. L. Kantors.

РЕЭ 5, 291 - 292