Bauska, pilsēta (no 1609), rajona centrs (Latvijas Republika). Dibināta 15. gs. kā Livonijas ordeņa cietoksnis, ap to izveidojusies apmetne tika saukta Bausenburgā. No 1795 — Krievijas impērijas sastāvā. 19. – 20. gs. sākumā — Bauskas apriņķa pilsēta Kurzemes guberņā. 1918–40 — Latvijas Republikas sastāvā, 1940–91 — LatPSR.\

1835. gadā Bauskā un apkārtnē dzīvoja 2669 ebreji, 1850. gadā — 2266, 1861. gadā Bauskā — 1620 (38%), 1881. gadā — 3631 (59%), 1897. gadā — 2745 (42%), 1910. gadā — aptuveni 2000 (aptuveni 40%), 1920. gadā — 604 (20%), 1925. gadā — 919 (18%), 1930. gadā — 768 (16%), 1935. gadā — 778 ebreji (16%).\

18. gs. ebrejiem bija aizliegts dzīvot Bauskā, tādēļ viņi apmetās īpašā Slobodā otrā Lielupes krastā, kur bija sinagoga ar rabīnu, ebreju kapsēta, hevra kadiša. 1795. gadā pēc aizlieguma atcelšanas Slobodas iedzīvotāji pārcēlās uz Bausku (19. gs. tās iedzīvotāju skaits pieauga galvenokārt pateicoties ebreju pieplūdumam no citiem rajoniem). 1820. gadā tika izveidota ebreju kopiena, atvērta sinagoga, darbojās reliģiskā tiesa, tika vesti kopienas grāmatu ieraksti, no 1857. gada darbojās ebreju labdarības nams.\

Pirmais Bauskas rabīns bija Mordehājs Rabiners (1802–30), tad Ārons ben Elhanans, 1832–61 — Jākovs Bendetmans (Jankele Bauskers), 1862–90 — M. Eliasbergs. 1890.–95. gadā par garīgo un valsts rabīnu bija Johānans Lifšics (vēlāk viens no Polijas ebreju reliģiskajiem līderiem), tad par valsts rabīnu kļuva Kusiel Efraimzons, par garīgo 1895.–1904 — A.-I. Kuks (nodibināja Bauskā ješivu), 1907.–23 — H.-I. Blohs.

A.-I. Kuks.

1844. gadā Bauskā pabeigta jaunās sinagogas celtniecība. 1856. gadā radās lubavičiešu hasidiskā kopiena ar sinagogu. 1820. gadā uz Hersonas guberņu pārcēlās 82 ebreju ģimenes (692 cilvēki). Galvenās Bauskas ebreju nodarbošanās — amatniecība un tirdzniecība, galvenokārt ar liniem, t. sk. ar Vāciju caur Mēmeļas ostu (tag. Klaipēda). Ģildes tirgotājos 1835. gadā skaitījās 96 ebreji, 1850. gadā — 238 (aptuveni 10% no visiem Bauskas ebrejiem). 1864. gadā Bauskā bija 4 sinagogas. 1878. gadā par apsūdzību viltotu banknošu izgatavošanā tika arestēti 4 ebreji, kas kļuva par antisemītiskās kampaņas vietējā presē ieganstu, kura apsūdzēja visus Bauskas ebrejus viltotu naudas bagātināšanās dēļ. 19. gs. beigās – 20. gs. sākumā Bauskā bez varas atļaujas dzīvoja Lietuvas ebreji, kuri veda patstāvīgu kopienas dzīvi (tika vajāti no varas iestāžu puses, daudzi tika padzīti no pilsētas). 1897. gadā Bauskā strādāja 2 hederi un Talmud-Tora, 1901. gadā — S. Kadiševiča un M. Sviotgaleja ebreju skolas. Dažās ģimenēs bērnus sūtīja laicīgajās skolās (līdz 1914. gadam tajās mācījās aptuveni 50 ebreju).\

1884. gadā Bauskā radās palestīnofiliskā organizācija, kuru aktīvi atbalstīja M. Eliasbergs un lubavičiešu hasīdi (hasīds Zalmans Levitas bija Bauskas pārstāvis Odesas komitejā). Kuka dēls Cvi-Jēhuda (1890–1982) Bauskā dibināja bērnu sionistisko organizāciju „Pirhe Cion“. Bauskā bija arī ebreju bibliotēka, literārā un muzikālā apvienība „Zamir“ (1910. gadā — 107 locekļi). 19. gs. beigās – 20. gs. sākumā daudzi Bauskas ebreji izbrauca uz Erec Izraēlu.\

1905. gadā Bauskā notika masu revolucionāri uzstājumi, kuros piedalījās arī ebreji (skārda kalējs Israēls Frīdmans tika apsūdzēts ieroču izgatavošanā un notiesāts ar nāvessodu). Pirmā pasaules kara priekšvakarā Bauskā — 6 sinagogas, bija 2 šoheti, darbojās komiteja vecās sinagogas saglabāšanai Slobodā, savstarpējās palīdzības kases, viesnīca ar 20 gultām. Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā visi Bauskas ebreji tika padzīti no pilsētas (daži atgriezās 1918. gadā).

1917.–20. gadā Bauskas ebreju iedzīvotāju skaits samazinājās. 1918.–19. gadā Bauskas ebreji cieta no latviešu armijas karavīru rīkotajiem pogromiem, tika izmantoti piespiedu darbos. 1920. gadu sākumā Bauskā apmetās daži simti ebreju, kas atgriezās no Krievijas, tomēr kopējais ebreju iedzīvotāju skaits samazinājās, jo daudzi ebreji pārcēlās uz Rīgu un lielākajām pilsētām, izbrauca uz Erec Izraēlu un citām valstīm. 1920. gada oktobrī tika ievēlēta kopienas padome (rabīns Blohs pārstāvēja to Latvijas ebreju kopienu kongresā 1920. gadā), darbojās 3 sinagogas, biedrība „Bikur holim“ (1920. gadā — 102 locekļi, 1926. gadā — 175). Ebreju skola Bauskā bija labākā Kurzemē, daudzi bērni mācījās privātajā krievu skolā (slēgta 1926. gadā), daži — latviešu un vācu ģimnāzijās. Tajā pašā laikā tika dibināts bērnudārzs ar mācībām ivritā. 1920. gadu vidū Bauskā tika izveidota Beitar nodaļa (līdz 1931. gadam — 74 locekļi), darbojās „Ha-Šomer ha-Cair“, Bunda, jaunatnes kustības „Herclia“, sociālistu-sionistu partijas, bijušo ebreju karavīru apvienības šūniņas.

No 1923. gada par Bauskas rabīnu bija Mojše-Šoils Štols.\

1920. gados kopiena uzturēja ciešas saites ar vietējo vācu minoritāti, 1921. gada pašvaldību vēlēšanās ebreji un vācieši uzstājās vienotā blokā. Tajā pašā gadā Bauskā notika pograms Latvijas Saeimas vēlēšanu dienā. 1935. gadā Bauskā bija 363 veikali un veikaliņi (puse piederēja ebrejiem); ebreji bija 2 ārsti no 4 un 3 zobārsti no 5.\

1940. gada jūnijā desmit turīgākās ebreju ģimenes tika deportētas padomju varas iestādēm.\

1941. gada jūnijā evakuēties spēja tikai niecīgs skaits ebreju (daudzi gāja bojā ceļā). 1941. gada 26. jūnijā Bausku ieņēma vācu karaspēks. 1941. gada 2. augustā 50 ebreji tika nogalināti mežā 8 km no Bauskas, pēc nedēļas — vēl 153 cilvēki (lielākā daļa ebreji). Tajā pašā laikā „specslimnīcā“, kas bija izveidota pilsētas tiesas telpās, tika sākta ebreju vīriešu sterilizācijas kampaņa, ko veica latviešu sanitārs. 1941. gada 30. septembrī visi Bauskas ebreji (aptuveni 800 cilvēki) tika iznīcināti (izglābties izdevās diviem: viens aizbēga no „specslimnīcas“ sterilizācijas laikā, otrs izlicās par latvieti un tika iesaukts latviešu vienībās).\

Masveida nošaušanas vietā uzstādīta piemiņas zīme ar uzrakstu krievu valodā.

Bauskā dzimuši A. J. Giršgorns, L. N. Nisselovičs.

РЕЭ 4, 88 - 89