Valmiera, pilsēta (kopš 1783. gada), rajona centrs (Latvijas Republika). Dibināta 1210. gadā. No 1721. gada – Krievijas impērijas sastāvā. 19. – 20. gs. sākumā – Volmāras apriņķa pilsēta Vidzemes guberņā. 1918.–40. gadā – Latvijas Republikas sastāvā, 1940.–91. gadā – Latvijas PSR. 1866. gadā Valmierā dzīvoja 14 ebreji (1%), 1881. gadā – 27 (1%), 1897. gadā – 166 (3%), 1910. gadā – 120, 1920. gadā – 102 (2%), 1925. gadā – 96 (1%), 1930. gadā – 127 (2%), 1935. gadā – 93 ebreji (1%).

Pirmie ebreji Valmierā 19. gs. vidū bija atvaļināti Nikolaja laika karavīri. 1881. gadā tika atvērta sinagoga. 1910. gadā Valmierā bija ebreju kapsēta. Lielākā daļa ebreju pelnīja iztiku ar sīktirdzniecību. 1922. gadā tika atvērta ebreju skola, 1923. gadā – savstarpējā kredītkase.

Vācijas karaspēks ieņēma Valmieru 1941. gada 4. jūlijā. Visi Valmieras un kaimiņu miestiņu ebreji tika nogalināti 1941. gada oktobrī–novembrī. Pēc Valmieras atbrīvošanas 1944. gada septembrī vietējās cietuma pagalmā tika atrastas nošauto ebreju masveida apbedīšanas vietas.

REE 4, 203