Kārsava (līdz 1917 – Korsovka), pilsēta (no 1928) Ludzas rajonā (Latvijas Republika). Zināma kopš 15. gs. sākuma. 18. gs. ieguva Magdeburgas tiesības. No 1772 – Krievijas impērijas sastāvā. 19. – 20. gs. sākumā – ciems Ludzas apriņķī Vitebskas guberņā. 1918–40 – Latvijas Republikas sastāvā, 1940–91 – LatPSR.\
1840. gadā Kārsavā dzīvoja aptuveni 700 ebreji, 1897. gadā – 609 (47%), 1914. gadā – 2400 (60%), 1920. gadā – 910 (48%), 1925. gadā – 907 (46%), 1930. gadā – 865 (47%), 1935. gadā – 785 ebreji (42%).\
Kopiena Kārsavā tika dibināta 1820. gados no kaimiņpilsētām pārcēlušos ebreju tirgotāju vidū. Pirmais rabīns bija Volfs Cioni. 1830. gados Kārsavā tika ierīkota ebreju kapsēta. 1843. gadā ebreji zaudēja savas zemes un pameta ciemu; pateicoties varas iestāžu iejaukšanās, no likvidācijas tika glābta ebreju kapsēta. 1860. gados ebreji sāka atgriezties Kārsavā. 1875. gadā tika atvērta sinagoga, 1896. gadā uzcelta mikva. No 1875. gada par rabīnu Kārsavā bija Išaja-Elija Toders (1850–?). 1910. gadā grāmatnīca Kārsavā piederēja ebrejam. 1910.–14. gadā Kārsavā darbojās nabadzīgo ebreju palīdzības biedrība, pie kuras bija aptieka. Kristiešu ārsts bez maksas ārstēja trūcīgos ebrejus. 1913. gadā Kārsavā darbojās biedrība „Bikur holim“. Ebrejiem piederēja vienīgais aptiekas preču noliktava, vienīgā viesnīca, pulksteņu darbnīca, 69 veikali (t. sk. 25 pārtikas); vienīgais Kārsavā esošais mežrūpnieks bija ebrejs. 1914. gadā par rabīnu Kārsavā bija Jankelis Abramoviča Vairons.\
No Pirmā pasaules kara sākuma praktiski trešdaļa ebreju pameta Kārsavu, vienlaikus Kārsavā ieradās liels skaits ebreju bēgļu no frontes joslas. 1920. gadā daudzi no tiem, kas Pirmā pasaules kara laikā bija pametuši Kārsavu, atgriezās. Ar Džointa atbalstu tika atvērta savstarpējā kredītu kase ebrejiem – tirgotājiem un amatniekiem.\
1920. gados Kārsavā sāka darboties „He-Haluc“, „Ha-Šomer ha-Cair“, „Ceirē Cion“, „Mizrahi“ un citu organizāciju nodaļas; darbojās Bunda nodaļa. 1920. gadu beigās daļa Kārsavas ebreju (galvenokārt jaunatne) izbrauca uz ASV un Erec Izraēlu. 1920.–30. gados Kārsavas ebrejiem piederēja 180 tirdzniecības uzņēmumi (no 214) un viena fabrika (no 4). Kārsavā darbojās ebreju skola; līdz 1930. gadu sākumam – ebreju ģimnāzija un reliģiskā skola. 1920.–34. gadā Kārsavas mēri bija ebreji.
1920.–30. gados par rabīnu Kārsavā bija Dovs-Arje Olšvangs (?–1942, Samarkanda).\
Pēc 1934. gada saasinājās ebreju kopienas attiecības ar vietējiem iedzīvotājiem. Tika veikti mēģinājumi piedzērušos karavīri sarīkoja pogromu; daži ebreji tika piekausti, veikali izlaupīti. No izrēķināšanās Kārsavas ebrejus glāba pašaizsardzības vienības un varas iestāžu iejaukšanās. Ievērojamais ebreju aktivists Kārsavā 1930. gados bija ārsts Mihaels Zeidlins (?–1938), kurš vienlaicīgi bija Ebreju tautas bankas un ebreju ģimnāzijas direktors.\
1941. gada 4. jūlijā Vērmahta daļas ieņēma Kārsavu; tika izveidots geto, kurā 1941. gada augustā tika iznīcināti aptuveni 400 ebreji.\
Pēc atbrīvošanas 1944. gada jūnijā Kārsavā atgriezās nedaudzi ebreji, kuri sakārtoja koplīdzinieku kapu un uzstādīja piemiņas akmeni kritušajiem ar uzrakstiem krievu valodā un idišā. Kārsavā darbojās minjans (privātajā dzīvoklī), tika aicināts šohets.\
1970. gados lielākā daļa Kārsavas ebreju izbrauca uz Izraēlu.\
Kārsavā dzimis Lev Isaakivičs Izrailets (1924–1980, Rīga), ārsts, medicīnas zinātņu doktors (1971), profesors (1974), no 1969 – LatPSR Veselības ministrijas galvenais arodslimību speciālists.
РЕЭ 5, 55 - 56