Dagda, pilsēta (no 1992), Krāslavas novadā. No 1772. – Krievijas impērijas sastāvā. 19. gadsimta sākumā – 20. gadsimtā miests Dinaburgas, no 1893. gada Dvinskas apriņķī, Vitebskas guberņā. 1918.-1940. gada Latvijas republikas, no 1940.-1990. Latvijas PSR. 1847. gadā Dagdā dzīvoja 77 ebreji, 1897. gadā 1026 (68%), 1920. gadā 727 (63%), 1930.gadā- 668 (53%), 1935.gadā – 589 (53%) ebreju. Ebreju kopiena radās 1820. gados, dēļ ebreju pārcelšanas no kaimiņos esošās Divuškas sādžas. Galvenā ebreju nodarbošanās – tirdzniecība un amatniecība (tai skaitā kaimiņu ciemos). Ebreju materiālā labklājība Dagdā, sekmēja sabiedriskās dzīves aktivizāciju 1880.-1890. gados: pastāvēja “Hevra Kadiša”, “Bikur Holim” nodaļa apmaksāja ārsta pakalpojumus, 1910. tika izveidota ebreju nabadzīgo pabalsta biedrība. Dagdas rabīns bija Jakovs Šmarhons un Leizers Genders, no 1910.-1941. gada D.Šmarhons (?-1941). 1904.-1907. gadā Dagdā darbojās Bunda šūniņa (apmēram 20. cilvēku). Šajā laikā aktivizējās ebreju izbraukšana uz citām valstīm. Pirmā pasaules kara laikā, ebreju ģimenes 1915.-1916. gadā izbrauca uz Krievijas austrumu rajoniem.
1920. gadu sākumā ar Joint palīdzību tika atjaunota sinagoga, izveidota savstarpējo aizdevumu kase. 1922.-1924. gadā caur Dagdu izgāja tūkstošiem ebreju bēgļu no PSRS, (neliels skaits ģimeņu apmetās Dagdā). 1920. gadu vidū par galveni ebreju nodarbi, kļuva lauksaimniecības preču tirdzniecība. Dagdā darbojās apmēram 30 ebreju amatnieki, 2 ebreju provizori, ārsts un zobārsts; ebrejiem piederēja 85 uzņēmumi no 89 un 121 mājas no 209. 1920. gadā tika izveidota sešklasīgā tautas skola (apmēram 100 skolēnu), par mācību valodu tajā kļuva jidišs, no 1930. gada ivrits. Bija 3 sinagogas, tai skaitā 2 hasīdu, darbojās “Ceire Cion” šūniņa, cionistu jaunatnes organizācija “Tehija”, vēlāk tika izveidotas Beitara un cionistu-revizionistu šūniņas, kurām bija liela ietekme uz ebrejiem. 1930. gadā Dagdā tika izveidots lauksamniecības ražošanas un noieta kooperatīvs, kā rezultātā krasi kritās ebreju tirgotāju ienākumi. 1933. gadā vairākas ebreju mājas nopostīja ugunsgrēks (Dagdas ebrejiem atbalstu deva kopienas no Rīgas un citām Latvijas pilsētām).
1941. gada jūlija sākumā Dagdu okupēja Vācijas karaspēks. Pirms okupācijas evakuēties spēja apmēram 60 ebreji. Vairāki desmiti Dagdas ebreju tika nogalināti, pārējie tika aizvesti uz Daugavpils geto un vēlāk nogalināti tuvākajā mežā, kopā ar ebrejiem no citiem Latvijas miestiem (tā sauktā “provinces ebreju akcija”). Slepkavības vietā Dagdā uzstādīts piemineklis. Kara beigu posmā (1944) Dagdā pāris ebreju ģimenes atgriezās Dagdā.
Dagdā dzimušais: Š.M Levins; Berl Čagi (1892-1954, Ņuarka, ASV), no 1913. gada ASV kantors Detroitas, Bostonas un Ņujorkas singagogās.
REE 4, 366