Baltinava, lauku apdzīvota vieta Balvu rajonā (Latvijas Republika). No 1772 – Krievijas impērijas sastāvā. 19. – 20. gs. sākumā – Boltinovas ciems Ludzas apriņķī Vitebskas guberņā. 1918–40 – Latvijas Republikas sastāvā, 1940–91 – LatPSR.\

1920. gadā Baltinavā dzīvoja 212 ebreji (56%), 1930. gadā – 207 (43%), 1935. gadā – 164 ebreji (34%).

Ebreju kopiena Baltinavā pastāvēja no 19. gs. beigām (galvenā iedzīvotāju nodarbošanās – tirdzniecība). Pirmā pasaules kara laikā aptuveni puse Baltinavas ebreju māju cieta kaujas darbību rezultātā. 1918. gadā daži Baltinavas ebreji tika mobilizēti Latvijas atbrīvošanas armijā. 20. gs. sākumā tika ievēlēta 6 cilvēku kopienas padome, ar Džointa palīdzību tika remontētas mājas, izveidota savstarpējās palīdzības kase. Ebrejiem piederēja divas trešdaļas veikaliņu, gandrīz katrai ģimenei bija māja, saimniecība un dārzs; 1920. gados kādu laiku pastāvēja ebreju 6-klasīgā skola, darbojās ebreju kultūras centrs un pie tā esošā bibliotēka, strādāja Beitar un „Ha-Šomer ha-Cair“ šūniņas, sociālistu-revizionisstu organizācija. Bija sinagoga un šohets.\

Pēc Vācijas uzbrukuma PSRS no Baltinavas evakuēties spēja tikai 4 ebreju ģimenes. 1941. gada jūlija sākumā Baltinavu ieņēma vācu karaspēks; 20 ebreji, kas sadarbojās ar padomju varas iestādēm, tika nošauti ar latviešu militarizētās organizācijas „Aizsargi“ locekļu rokām mežā pie Tilžas, vēlāk vēl 40 cilvēki tika nogalināti pie kapsētas, pārējie Baltinavas ebreji, kā arī ebreji no apkārtējiem ciemiem tika iznīcināti 1941. gada 11. augustā mežā 24 km no Baltinavas.

РЕЭ 4, 78