Līvāni, pilsēta (no 1926) Preiļu rajonā (Latvijas Republika). Dibināta 1533. gadā. 16.–18. gs. – Žečpospolitātes sastāvā. No 1772 – Krievijas impērijas sastāvā. 19. – 20. gs. sākumā – Livenhofas miestiņš Daugavpils apriņķī Vitebskas guberņā. 1918–40 – Latvijas Republikas sastāvā, 1940–91 – LatPSR.\
1847. gadā Līvānos dzīvoja 186 ebreji, 1897. gadā – 1406 (52%), 1920. gadā – 632 (33%), 1925. gadā – 1032 (34%), 1930. gadā – 1010 (31%), 1935. gadā – 981 ebrejs (28%).
19. gs. beigās – 20. gs. sākumā par rabīnu Līvānos bija Israēls-Issers-Jākovs Klačkins (1845–?). 1910. gadā Līvānos darbojās E. Vasermana grāmatnīca. 1913. gadā ebrejiem piederēja 2 aptiekas preču noliktavas, pirts, viesnīca, 2 frizētavas, pulksteņu darbnīca, 27 veikali (t. sk. 6 pārtikas, 4 manufaktūras, 3 miltu). Starp ebrejiem bija 2 mežrūpnieki, 6 šuvējas, 3 šuvēji. Pirmā pasaules kara sākumā lielākā daļa ebreju pameta Līvānus. 1915. gadā no Līvāniem tika padzīsti visi atlikušie ebreji.
Pēc 1918. gada Līvānos atgriezās aptuveni 75% ebreju. Ar Džointa piedalīšanos tika atjaunota ebreju kopiena. Atvērās savstarpējā kredītu kase. 1922. gadā Ebreju nacionālā fonda labā Līvānos tika savākti 677 rubļi. Lielākā daļa Līvānu ebreju nodarbojās ar dažādiem amatiem un sīko tirdzniecību. 1935. gadā ebrejiem piederēja 44% tirdzniecības un amatniecības uzņēmumu.\
1920.–30. gados Līvānos darbojās dažādu ebreju partiju un organizāciju nodaļas, „Ceirē Cion“ šūniņas klubs, „He-Haluc“, „Ha-Šomer ha-Cair“, „Gordonia“, Beitar, Bunda nodaļas. 1921. gadā tika atvērta ebreju pamatskola ar mācībām idišā, 1929. gadā – ivritā, 1927. gadā – lubavičiešu ješiva, 1930. gadā – bērnudārzs ar mācībām idišā.
1920.–30. gados Līvānos pastāvēja 4 sinagogas, ebreju kapsēta. Līdz 1925. gadam par rabīnu Līvānos bija Cvi-Girš Majofis, 1925–39 – Āvrom-Benjamins Gaics.
1941. gada 29. jūnijā Vērmahta daļas ieņēma Līvānus. Lielākā daļa ebreju tika nošauta 1941. gada 4. septembrī. Daļa ebreju tika nosūtīta uz Daugavpils un Rīgas geto. 7 ebrejus slēpa vietējais katoļu priesteris.
Pēc 1944. gada Līvānos atgriezās 7 ebreji. Uz nošauto koplīdzinieku kapa tika uzstādīts piemiņas akmens.
Līvānos dzimuši: Natans Zusmanivičs Barkans (Barkman) (1923–2003), rabīns, no 1969 – Izraēlā, no 1990 – Rīgas un Latvijas Republikas galvenais rabīns; Juda Nisonivičs Kremers (1907–1979, Rīga), biologs, bioloģijas zinātņu doktors (1967), profesors (1969), LatPSR Valsts prēmija (1972).
РЕЭ 5, 287 - 288