Krustpils (līdz 1917 – Kreicburga), tagad Jēkabpils pilsētas (kopš 1962) sastāvā (Latvijas Republika). Dibināta 1237. gadā. 16.–18. gs. – Inflantijas Hercogistes pilsēta Žečpospolitātes sastāvā. 19. – 20. gs. sākumā – Daugavpils apriņķī Vitebskas guberņā. 1918–40 – Latvijas Republikas sastāvā, 1940–91 – LatPSR.\
1847. gadā Krustpilī dzīvoja 1090 ebreji, 1897. gadā – 3164 (75%), 1920. gadā – 1204 (63%), 1925. gadā – 1331 (38%), 1930. gadā – 1149 (36%), 1935. gadā – 1043 ebreji (29%).\
Ebreji Krustpilī dzīvoja no 17. gs. beigām, tajā pašā laikā tika uzcelta sinagoga. 1772. gadā ebreji veidoja 46% Krustpils iedzīvotāju. Par rabīniem Krustpilī bija: 1820. gados – Jākovs Ha-Koens, tad viņa dēls Cadoks Ha-Koens (1823–?), 1850. gados – Mojše-Girš Zivs, Maimonīda komentāra „Mozus filozofija“ autors (Viļņa, 1866).\
19. gs. 90. gadu beigās Krustpilī tika atklātas ebreju pamatskola, savstarpējās palīdzības kase, 1910. gadā – valsts ebreju tautas skola, krājaizdevu sabiedrība, 1913. gadā – ebreju bibliotēka. Darbojās Bunda nodaļa. 1913. gadā ebrejiem piederēja vienīgā aptieka, vienīgā aptiekas preču noliktava, 5 veikali (t. sk. visi 3 manufaktūras veikali), grāmatnīca.
1910. gadā par rabīnu Krustpilī bija Mojše-Girš-Dovids Ģilbelbrandts. 1918. gadā ASV tika organizēts Krustpils izcelsmes cilvēku landsmanšaft.\
1920. gados Krustpilī sāka atgriezties ebreji – Pirmā pasaules kara bēgļi, kuriem palīdzēja Džoints. Galvenās Krustpils ebreju nodarbošanās tolaik – sīktirdzniecība un amatniecība.
1921. gadā Krustpilī darbojās 8 sinagogas, t. sk. hasidiskā. 1922. gadā tika atvērta pamatskola ar mācībām idišā (1926. gadā tā iestājās „Tarbut“ skolu tīklā). Notika aktīva sionistiskā darbība, darbojās „Ha-Šomer ha-Cair“, Beitar, jaunatnes organizācijas „Herclia“ nodaļas. 1922. gadā tika savākti 2100 rubļi ziedojumu Ebreju nacionālā fonda labā.\
1935. gadā Krustpils ebrejiem piederēja aptuveni 50% veikaliņu (no 217); ebreji bija 2 ārsti Krustpilī no 4 un zobārsts.\
Par rabīniem Krustpilī 1920. gados – 1930. gadu vidū bija Reuvens Levins, Icchaks Gvautins (?–1941).
1941. gada 29. jūnijā Krustpili ieņēma Vērmahta daļas. 1941. gada vasarā un rudenī Krustpils ebreji un ebreju bēgļi no citām Latvijas pilsētām un miestiņiem tika nogalināti.\
Pēc 1944. gada Krustpilī atgriezās aptuveni 200 ebreji. Uz koplīdzinieku kapa, kur tika pārapbedīti kritušo mirstīgie atliekas, tika uzstādīts piemiņas akmens ar uzrakstiem krievu valodā un idišā.\
Krustpilī dzimuši: D. Druks; Jākovs Borisivičs Bikīns (1888–1938, Maskava), partijas darbinieks, 1904–11 – Bunda loceklis, no 1912 – RSDSP, 1912–18 – Šveicē, 1919–29 – profesionālā un partijas darbā Baltkrievijā, Voroņežas un Jaroslavļas guberņā, 1929–37 – Baškīrijas apgabala komitejas 1. sekretārs, 1923–28 – VCIK un CIK loceklis, apbalvots ar Ļeņina ordeni (1935), 1937. gadā arestēts, nošauts. Krustpilī dzīvoja un strādāja I. Meizahs.
РЕЭ 5, 213 - 214