Jēkabpils (1670–1917 – Jakobštat), pilsēta (no 1670), rajona centrs (Latvijas Republika). Zināma kopš 13. gs. No 1795 – Krievijas impērijas sastāvā. 19. – 20. gs. sākumā – Kurzemes guberņas apriņķa pilsēta. 1918–40 – Latvijas Republikas sastāvā, 1940–91 – LatPSR.\

1835. gadā Jēkabpilī dzīvoja 2567 ebreji, 1850. gadā – 2760, 1881. gadā – 2254 (41%), 1897. gadā – 2087 (36%), 1910. gadā – 2047 (35%), 1920. gadā – 664 (20%), 1925. gadā – 806 (14%), 1930. gadā – 796 (14%), 1935. gadā – 793 ebreji (14%).\

1739. gadā no Jēkabpils tika padzīti daži ebreji, kas neskatoties uz aizliegumu, dzīvoja pilsētā. Aizliegums tika atcelts 1795. gadā pēc pievienošanas Krievijas impērijai. Jēkabpilī sāka apmetties ebreju tirgotāji vispirms no Kurzemes, pēc tam no Lietuvas.\

Jēkabpils ebreju kopiena tika organizēta 1810. gadā. Tika uzceltas 2 sinagogas. Jēkabpils ebreji nopelnīja iztiku ar tirdzniecību un amatniecību. Notika plaša tirdzniecība ar kokiem, zāģmateriāliem, graudiem un liniem. Ebreji piederēja divas sērkociņu fabrikas. Jēkabpilī strādāja 5 ebreju ārsti. Pie Jēkabpils kopienas darbojās labdarības organizācijas un sociālās palīdzības organizācijas. Jēkabpilī dzīvoja liela lubavičiešu hasīdu grupa. 1830. gadā Jēkabpilī tika organizēta ješiva, viena no nedaudzajām Kurzemē, kuru vadīja rabīns Josefs Aškenazī. 1840. gadā septiņas ģimenes (aptuveni 60 cilvēki) pameta Jēkabpili un nodibināja ebreju koloniju netālu no Hersonas. 1850. gadā tika atvērta valsts ebreju skola. No 1901. gada darbojās bibliotēka ar lasītavu. No 1902. gada notika aktīva sionistiskā darbība, no 1905. gada – Bunda nodaļa.

Jēkabpils. Ebreju kapsēta. Foto M. A. Heifeca. 1990. g. No Pēterburgas Ebreju universitātes arhīva.

Par rabīnu Jēkabpilī 19. gs. sākumā bija Mordhes Rozentāls, 1832–41 un 1845–60 – Šimons Zarhi, 1890–97 – Efraims Samonovs, 1908–41 – Jēhuda-Leibs Gincburgs.\

Pirmā pasaules kara laikā lielākā daļa ebreju pameta Jēkabpili. 1922. gadā Jēkabpils ebreji tika apsūdzēti kristīga bērna slepkavībā, pēc kā radās pogromas draudi. Varas iestāžu iejaukšanās novērsa pogromu. Neskatoties uz ebreju skaita samazināšanos, viņi turpināja spēlēt galveno lomu Jēkabpils ekonomikā. 1935. gadā ebrejiem piederēja 106 (60%) no Jēkabpils tirdzniecības uzņēmumiem. Strādāja 3 ebreju ārsti un zobārsts. 1920. gadu sākumā darbojās pamatskola ar mācībām idišā. 1932. gadā tika atvērta savstarpējās kredīta kase. Bija 3 sinagogas. Darbojās lielākās daļas ebreju partiju un jaunatnes kustību nodaļas.\

1941. gada 29. jūnijā Jēkabpili ieņēma Vērmahta daļas. 1941. gada 12. septembrī visi ebreji tika nogalināti tuvējā mežā.\

Pēc 1945. gada no evakuācijas Jēkabpilī atgriezās dažas ebreju ģimenes. 1950. gadu beigās Jēkabpilī dzīvoja aptuveni 10 ebreju ģimenes. Kritušo mirstīgie atliekas tika pārapbedītas ebreju kapsētā. Uz koplīdzinieku kapa tika uzstādīts piemiņas akmens ar uzrakstiem krievu valodā un idišā. 1970. gados Jēkabpils ebreji izbrauca uz Izraēlu.\

Jēkabpilī dzimis B. Rivkins.

РЕЭ 4, 427