Cina (dz. Drizina) Basja (1912, Kreļavka, Vitebskas guberņa — 21.06.2006, Netanja, Izraēla) — Latvijas cionistu kustības veterāne, antifašistiskās pretošanās dalībniece. No reliģiskas ģimenes. Jaunībā iestājās cionistu jaunatnes savienībā "Gordonia" un drīz kļuva par šīs organizācijas padomes locekli Latvijā. Bijusi viena no sagatavošanās kursiem ražošanas darbam Palestīnā Rīgas apkārtnē dibinātājām. Pirms padomju okupācijas Latvijā strādāja par pasniedzēju Krāslavas ebreju skolā.
Pēc hitleriešu iebrukuma PSRS kopā ar vīru Berlu Slavinu un meitu Sarru tika sagūstīta no nacistiem un iemesta Daugavpils geto. Pirmās SS „akcijas“ laikā geto 1941. gada augustā tika nošauti viņas vecāki, bet tajā pašā gada oktobrī badā nomira divu gadu vecā meita.

1943. gada septembrī—oktobrī kopā ar vīru Berlu Slavinu piedalījās bruņota sacelšanās sagatavošanā Daugavpils geto ar mērķi glābt tur palikušos ebrejus. Sacelšanos neizdevās īstenot, bet geto ieslodzītie, kas mēģināja aizbēgt „noslēdzošās akcijas“ laikā, tika vai nu nošauti, vai aizvesti uz koncentrācijas nometnēm. No 1943. gada oktobra līdz 1945. gada janvārim C. un viņas vīrs bija Hitlera iznīcināšanas nometņu Kaizervalda, Dundagas un Štuthofa ieslodzītie. „Nāves gājiena“ laikā no Štuthofa Kēnigsbergas apkārtnē Berls Slavins gāja bojā. Pēc tam C. organizēja vairāku sieviešu aizbēgšanu no Štuthofa koncentrācijas nometnes ieslodzīto kolonnas Bidgoščas (Polija) apkārtnē, kur sagaidīja Sarkanās Armijas ierašanos.

Pēc kara beigām atgriezās Rīgā un apprecējās ar Moše Cinu. 1951. gadā piedzima meita Diāna (šodien — Ikhilova slimnīcas ārste Telavivā, četru bērnu māte). 60. gadu vidū C. uzstājās kā lieciniece vairākos tiesas procesos pret nacistu kara noziedzniekiem Rīgā. Padomju pārbūves gados kopā ar L.Kovālu Latvijas galvaspilsētā izveidoja republikānisku bijušo geto un nacistu koncentrācijas nometņu ieslodzīto biedrību.

1991. gada jūnijā ar ģimeni emigrēja uz Izraēlu un apmetās Netanjā. 1995. gada novembrī, piedaloties „Spīlberga fonda“ darbiniekam Aleksandram Rimanam, tika uzņemta trīs stundu dokumentālā filma, kurā C. stāstīja savas dzīves vēsturi, ilustrējot autobiogrāfisko stāstījumu ar unikālām fotogrāfijām no personīgā arhīva.

Daudzus gadus bijusi pastāvīga Telavivas laikraksta „Novosti nedeli“ autore, kur publicēja rakstus par vēsturiskiem un aktuāliem tematiem, pievērsa sabiedrības uzmanību repatriantu — bijušo geto un koncentrācijas nometņu ieslodzīto — vajadzībām.

Darbi: Izdzīvot, lai atgrieztos. Telaviva, 1997.