Permands Haims Davidovičs (1918, Daugavpils – 1985 (?), Rīga) – nelegālās revolucionārās kustības dalībnieks, interbrigādists Spānijā. Daugavpilī beidzis ORT amatniecības skolu, strādāja par atslēdznieku. 1935. g. darba meklēšanā pārcēlās uz Rīgu, kur kopā ar māsu piedalījās pagrīdes darbā. 1937. g. janvārī arestēts, ievietots psihiski slimo cietumā, kur tika sistemātiski sists un spīdzināts. Tajā pašā gada rudenī kā nepilngadīgais no cietuma atbrīvots, ievietots privātā pansionātā. Atradās policijas uzraudzībā. 1938. g. janvārī ar viltotu pasi Bolmata vārdā izbrauca uz Parīzi. 1938. g. 1. jūnijā ieradās Spānijā, kur piedalījās pilsoņu karā. 1938. g. jūnija sākumā 45. divīzijas atsevišķā bataljona sastāvā guva kaujas kristību smagajās kaujās pie Ebro upes. Tad 45. divīzija šķērsoja upi un ieņēma pozīcijas Gandesijas kalnos, kur izvērtās asiņainas kaujas. P. tika ievainots, atradās ārstēšanā Barselonas hospitālī. Iestājās Spānijas Komunistiskajā partijā. 1939. g. sākumā 13. interbrigādes sastāvā cīnījās Katalūnijā. 1939. g. 9. februārī šķērsoja Francijas robežu. Atradās bēgļu nometnēs Gursā, Sēn-Siprienā un Girsā, vēlāk — Arhelesā un Lemilē. 1941. g. 15. martā caur Itāliju, Dienvidslāviju, Ungāriju, Rietumukrainu nokļuva līdz Padomju Savienības robežām. 1941. g. 11. maijā ieradās Rīgā. Ar LTK sākumu devās brīvprātīgi Sarkanajā Armijā. Tika iecelts par Latvijas Atsevišķā Strēlnieku pulka bataljona komisāru. 1941. g. rudenī pie Ļeņingradas tika ievainots. Pēc atveseļošanās cīnījās 201. Latvijas Strēlnieku divīzijas sastāvā, tika ievainots kaujās pie Staraja Russas. Kara invalīds. Pēc kara atgriezās Rīgā, strādāja profesionāli-tehniskās izglītības sistēmā. Miris 1984. vai 1985. g., apglabāts Rainīša kapsētā.

Māsa Esfīra – Latvijas nelegālās revolucionārās kustības dalībniece. Mirusi Rīgā 1969. g.

Lit.: Vaters E. Latvijas ebreji cīņā ar nacionālsociālismu. Rīga, 2004; Latvijas cīnītāji Spānijā. 1936—1939. Atmiņas un dokumenti. Rīga: Liesma, 1970.

I. Ročko
Gogina Oļga