Hejfecs Grigorijs (Grimerijls) Mendeļevičs (Markovičs) (07.05.1899, Daugavpils, Vitebskas guberṇa – 1984). M. J. Hejfeca, Krievijas sociāldemotrātijas un Bunda ievērojama darbinieka, RSDSP (meṇševiku) biedra dēls. No 1915. gada — aktīvs ebreju revolucionārās kustības dalībnieks; Bunda biedrs. Administratīvi pārvietots no Rīgas. Dzīvoja Bogorodskā, Maskavas guberṇā. No 1916. gada — Ebreju Darbinieku Kluba sekretārs; no 1917. gada — „Apvienoto sociāldemotrātu“ organizācijas RSDSP (internacionālistu) sekretārs. 1917. gadā pabeidza Bogorodskas Reālo skolu.
No 1918. gada — Maskavas Tautas nama Ārpusskolas Nodaļas (Narkompros) darbinieks; 1919. gadā — Maskavas Padomes Izglītības Daļas P. A. Aleksejeva vārdā nosauktā Tautu nama priekšnieka palīgs.
Pilsoṇu kara dalībnieks. 1919. gada jūnijā, pēc Bunda CK norīkojuma, iestājās Sarkanajā Armijā. RKP(b) biedrs no 1919. gada. Rietumu frontes 16. armijas politiskās nodaļas instruktors-organizators. Piedalījās kaujās ar Polijas karaspēku Sluckas rajonā, Borisovska virzienā.
No 1920. gada marta — Maskavas apgabala militāri-sanitārās pārvaldes komisāra palīgs. 1920. gadā mācījies Maskavas Komerciālajā skolā un Maskavas Valsts universitātes Sabiedrisko Zinātṇu fakultātē. No 1921. gada janvāra — Kislovodska kūrortpilsētas politiskais komisārs Kaukazminerāldūṇu kūrortos. Piedalījies bandformējumu likvidācijā Kislovodskas rajonā. Bijis ievainots. Turpmākajā periodā strādājis par politkonsultantu RKFJF Politiskajā Pārvaldē; politinspektoru; Maskavas apgabala Augstākās Izglītības Iestāžu Pārvaldes organizatoriskās-instruktoru nodaļas priekšnieku; KSFSR Narkompros kolēģijas locekles N. K. Krupska sekretāru; IKKI Izpildu Komitejas aparātā.
No 1922. gada — IKKI Starptautisko Sakaru Daļas darbinieks; pēc tam pārcelts uz PSRS Tautas Ārlietu Komisariātu; bijis diplomātisko kurjeru nodaļā; juridiskās daļas ekonomiskās nodaļas vadītāja palīgs.
1924.–27. gadā — ārvalstu izlūkošanas darbā ar diplomātisko segumu. No 1924. gada — Diplomatisko Kurjeru Daļas vadītājs; konsulāta vadītāja v.i.; konsulārais aģents Liepājā un Rīgā. Vienlaikus — IKKI Starptautisko Sakaru Daļas rezidents Rīgā. No 1925. gada aprīļa ar sekretāra, tad ģenerālkonsula amata segumu — IKKI rezidents Konstantinopolē.
1927.–29. gadā Grimerijļa pseidonīmā pildīja IKKI speciālos uzdevumus Ķīnā, Vācijā, Austrijā, Francijā un citās valstīs. Nelegālā darba laikā Vācijā izlikās par studenti-bēgļu no Indijas; 1926. gadā aizstāvēja Jēnas Politehnikuma inženiera diplomu; organizēja vairākas aģentūras grupas. No 1927. gada aprīļa — IKKI Starptautisko Sakaru Daļas pilnvarots pārstāvis Šanhajā; no 1928. gada — Berlīnē. Bijis tuvs Ļiona Fejhtvangera draugs.
No 1929. gada februāra strādājis par žurnāla „Ogonek“ izdevniecības vadītāju; žurnāla „Izgudrotājs“ atbildīgo redaktoru Maskavā. No 1931. gada jūnija — ārvalstu darbā Francijā un ASV. Atgriezies PSRS 1935. gadā — PSRS NKVD GUGB INO 7. daļas nodaļas priekšnieka palīgs. No 1936. gada jūlija — rezidents Itālijā. Vervēja Bruno Pontekoro. 1938. gada vasarā atcelts uz Maskavu.
1938. gada jūlijā bez paskaidrojuma novirzīts no darba GUGB un nosūtīts PSRS NKVD GULAG rīcībā; saṇēma iecelšanu Vorkutā. Slimības dēļ no iecelšanas atteicās. 1938. gada septembrī atbrīvots no NKVD orgāniem un iecelts par PSRS Visusavienības Ārējo Kultūras Sakaru Biedrības (VOKS) priekšsēdētāja vietnieku.
1941. gada oktobrī atjaunots dienestā PSRS NKVD 1. pārvaldē un nosūtīts kā rezidents Sanfrancisko (aģentūras segvārds Harons) ar PSRS ģenerālkonsulāta vicekonsula segumu. Piedalījies padomju atomenerģijas projekta izlūkošanas nodrošinājumā. „Haronam“ 1941. gada decembrī pirmajam izdevās nodibināt uzticamu kontaktu ar amerikāṇu fiziķi, atomnomas radīšanas darbu vadītāju R. Openheimeru; sniedzis viṇa psiholoģisku portretu. 1944. gada jūlijā pabeidza darbu Sanfrancisko.
No 1944. gada decembra — vecākais pilnvarnieks; NKVD NKGB 1. pārvaldes nodaļas priekšnieks. Tajā pašā gadā saṇēma pulkveža-leitnanta Valsts Drošibā pakāpi. No 1946. gada maija — PSRS MGB nodaļas „S“ nodaļas priekšnieks.
1947. gada aprīlī atvaļināts no MGB. No 1947. gada — Ebreju Antifašistiskās Komitejas (EAK) atbildīgā sekretāra vietnieks un prezidija loceklis.
Apbalvots ar Sarkanās Zvaigznes ordeni; medaļām.
1951. gada 13. novembrī arestēts tā sauktajā „EAK lietā“. 1952. gada 8. augustā PSRS Augstākās Tiesas Militārā Kolēģija notiesāja uz 25 gadiem brīvības atṇemšanas. 1952. gada oktobrī lieta pārizskatīta. Esošajām apsūdzībām pievienots „terorisms un sazvērestības dalībnieks MGB orgānos“. 1953. gada 2. februārī izmeklētājs paziṇoja H., ka viṇš notiesāts uz augstāko soda mēru. Pēc Staļina nāves „EAK lieta“ pārtraukta. 1953. gada 28. decembrī H. atbrīvots noziedzuma sastāva trūkuma dēļ un reabilitēts. Personas personīgais pensionārs.
Šnērs