Gutmahera Roza Semenovna (15.10.1920, Alma-Ata – 1962) – ārste-terapeite. Tēvs – Gutmaheris Simens Timofejevičs (1887, Alma-Ata – 1954, Jēkabpils), galdnieks. Māte – Gutmahera Enta Moisejevna (1880, Alma-Ata–?). Māsa – Bella Šimonovna Gonseroviča. Studējusi Kazahijas Medicīnas institūtā Molotova vārdā (Alma-Ata) 1943.–44. gadā; pēc tā beigšanas strādājusi par ordinatoru evakuācijas slimnīcā Nr. 5804 (Zlatousta, Čeļabinskas apg.). 1944.–46. gadā – ārste-terapeite evakuācijas slimnīcā Nr. 3115 (vispirms Verhnjem Ufaļejā, Sverdlovskas apg., tad Mirgorodā, Poltavas apg.). Demobilizēta 1946. gada oktobrī, atgriezusies Alma-Atā, kur no 1946. gada novembra līdz 1947. gada maijam strādāja par ārsti-terapeiti poliklīnikā Nr. 1. No 1946. gada laulībā ar Mani Mendeļeviču Brandenburgu. 1947.–48. gadā – ārste-terapeite Tastaka ciema poliklīnikā, Alma-Atas rajons. Atbrīvota 12.10.1948. sakarā ar vīra pārvietošanos uz dzimteni – Latvijas PSR. 1948.–52. gadā – ārste-terapeite Jēkabpilsas slimnīcā, 1952.–54. gadā – Baseina slimnīcas kuģu remonta-kuģu celtniecības rūpnīcas veselības punktā, 1954.–56. gadā – Latpromstrahsaveta poliklīnikā (Rīga). Atļauja izbraukt uz Izraēlu tika atteikta. Apbalvota ar medaļu „Par dalību Lielajā Tēvijas karā“.

N. Žuks