Vainers Mihails-Emanuils Aleksandrovičs (18.3.1911, Taškenta) — mehānikas inženieris. 1934. g. beidzis Azerbaidžānas Industriālo institūtu ar mehānikas inženiera kvalifikāciju. Pēc dienesta armijā, no 1935. līdz 1938. g. bija OTK priekšnieks dīzeļrūpnīcā «Revolūcijas Dzinējs» Gorkijas pilsētā. No 1938. līdz 1939. g. — mehāniskā ceha priekšnieks Kuģu Remonta Rūpnīcā «Parīzes Komūna» Baku pilsētā. No 1939. līdz 1943. g. V. bija Azerbaidžānas PSR NKVD-NKGB operatīvais darbinieks. No 1943. līdz 1944. g. vadīja Ložmetēju Rūpnīcu Nr. 425 Baku pilsētā, no 1944. līdz 1945. g. — Ordžonikidzes vārdā nosauktās rūpnīcas direktors Baku pilsētā. No 1945. līdz 1955. g. V. strādāja par Mikojana vārdā nosauktās Melitopoles Dīzeļu Rūpnīcas OTK priekšnieku. Pēc pārcelšanās uz Rīgu 1955. g., līdz 1966. g. strādāja par Rīgas Dīzeļbūves Rūpnīcas mehāniskā ceha priekšnieka vietnieku un priekšnieku, OTK priekšnieku un galveno tehnologu. No 1966. līdz 1974. g. V. bija Rīgas Dīzeļbūves Rūpnīcas Patentu un Tehniskās Informācijas Nodaļas priekšnieks. No 1974. g. — pensionārs.

1945. g. nesaskaņu ar kaimiņiem dēļ V. tika saukts pie kriminālatbildības. Lieta tika izbeigta Staļinabadas pilsētas Dzelzceļa rajona tautas tiesā, taču lietas ierosināšanas dēļ V. tika izslēgts no partijas.

Apbalvots ar medaļām «Par kaujas nopelniem», «Par Kaukāza aizstāvēšanu», «20 gadi uzvarai LTK», «25 gadi uzvarai LTK», «Par teicamu darbu V. I. Ļeņina dzimšanas 100. gadadienā».

1978. g. V. kopā ar sievu, Vaineri (Leibinu) Liju (1918), lūdza atļauju izbraukt uz Izraēlu pie agrāk pārcēlušās V. meitas, Pereplečikovas (Vaineres) Natālijas (1945).

A. Normans

Vainere (Leibina) Lija (1918) – sieva
Pereplečikova (Vainere) Natālija (1945) – meita
Vainers Aleksandrs (1889 — 1961) — tēvs
Vainere (Grinna) Ella (1897 — 1975) — māte
Vainers Isāks (1913 — 1953) — brālis
Vainere Marija (1920 — 1967) — māsa
Vaisa (Grinna) Hana-Etja (1895) — mātes māsa