Reznikss Markuss Valentinovičs (27.07.1922, Maskava) – strādnieks. Dzimis Rezniksa Valentīna Mihailoviča (1890, Mogiļeva – 1923) un Bērmonta (Gubergrices) Rozas Moisejevnas (1895, Vitebska) ģimenē. Beidzis 8 klases, strādāja par atslēdznieka mācekli rūpnīcā «SVARZ» (1939.—41. g., Maskava), dienēja Padomju Armijā (1941.—44. g.), pārcelts uz celtniecību par ekspedītoru (1944.—46. g., Komsomolska pie Amūras). Pārcēlās uz Rīgu, strādāja par meistaru artelī «Razoproms» (1946.—47. g.), par gumijas ceha meistaru kombināts «Rīgas Jūrmala» (1947.—48. g.), par atslēdznieku artelī «Ļiesma» (1948.—59. g.). 1959. g. tika notiesāts, pēc atbrīvošanas, no 1960. līdz 1972. g., strādāja par atslēdznieku artelī «Ļiesma» (vēlāk — rūpnīca «Straumes»).

Laulībā ar Rezniku (Bekmani) Rozu Vladimirovna (Volfovnu) (1929, Gorkija) piedzima dēls Reznikss Boriss Markovičs (1950, Rīga) un meita Reznike Bronislava Markovna (1952, Rīga).

1972. g. saņēma atļauju emigrēt uz Izraēlu, kur no 1971. g. dzīvoja brālēna dēls Neiburgera Arnolds Emanuiļovičs (1938, Gorkija).

N. Voronova

Reznikss Valentīns Mihailovičs (1890-1923) – tēvs
B�rmonts (Gubergrīce) Roza Moisejevna (1895) – māte
Neiburgere Oļga Ļvovna (1915, Meļitopole) – māsa
Neiburgera Arnolds Emanuiļovičs (1938) – brālēna dēls
Reznike (Bekmane) Roza Vladimirovna (Volfovna) (1929) – sieva
Reznikss Boriss Markovičs (1950) – dēls
Reznike Bronislava Markovna (1952) – meita