Rapoports Jakovs Dāvidovičs (12.10.1898, Rīga - 01.07.1962) — hidroceltniecības inženieris, Inženiertehniskā dienesta ģenerālmajors (1943). No kalpotāju ģimenes. Beidzis 4 klases Reālskolā Voroņežā. VKP(b) biedrs no 1917. g. janvāra. 1918.—22. g. studēja Voroņežas universitātē. VČK orgānos no 1918. g. augusta — strādāja Voroņežas Guberņas ČK par izmeklētāju, juridiskās nodaļas vadītāja vietnieku un pārzini, priekšsēdētāja vietnieku, no 1920. g. — Voroņežas Guberņas Revolucionārā Tribunāla priekšsēdētāja vietnieks, Voroņežas Guberņas Kriminālās Izlūkošanas priekšnieks, rūpnieciskā milicija, politkomisārs un Dzelzceļa Milicijas Lineārās pārvaldes priekšnieka vietnieks. Pilsoņu kara dalībnieks (1919.—20. g.). Vadīja sapiera un celtniecības vienības.

No 1921. g. atkal Guberņas ČK — pilnvarotais politpartijām, Administratīvi-organizācijas nodaļas priekšnieks un kolēģijas loceklis. No 1922. g. februāra strādāja Maskavā par Ārlietu tautas komisāra sekretāru, KPFSR Ārlietu Tautas Komisariāta Nodaļas vec. sekretāru, no tā paša gada septembra — saimnieciskā darbā GPU kooperatīvajās organizācijās un KPFSR Lauksaimniecības Tautas Komisariātā. No 1924. g. OGPU EKU — īpašais pilnvarotais, priekšnieka palīgs, no 1926. g. — nodaļas priekšnieks. No 1930. g. — OGPU-NKVD PSRS ULAG-GULAG palīgs (no 1932. g. — vietnieks), Rybinskas un Ugličas hidromezglu celtniecības priekšnieks, Volgas ITN pārvaldes priekšnieks. No 1940. g. — Galvenās Hidroceltniecības Pārvaldes priekšnieks, NKVD PSRS Galvenās Aizsardzības celtniecības pārvaldes 1. priekšnieka vietnieks. Otrā pasaules kara laikā, 1942.—43. g. vadīja 3. Sapiera armiju, 1944.—45. g. bija vairāku frontu Aizsardzības celtniecības pārvaldes priekšnieks. NKVD PSRS Galvenās Rūpniecības Celtniecības Pārvaldes priekšnieka vietnieks, Tagilstrojā un Tagila ITN pārvaldes priekšnieks, Čeļabmetalurgstrojā un ITN pārvaldes priekšnieks, Galvenās Hidroceltniecības Pārvaldes (1947.—49. g.), Galvenās Hidro-Volga-Donas celtniecības pārvaldes (1949.—52. g.), Galvenās Hidro-Volga-Baltijas celtniecības pārvaldes un MVD Volga-Baltijas ITN pārvaldes (1952.—53. g.) priekšnieks. No 1953. g. — PSRS Transportbūves ministrijas Galvenās Upes celtniecības pārvaldes priekšnieks.

Atvaļināts MVD rezervē 1956. g. 6. jūnijā. No 1957. g. strādāja par institūta «Hidroproektss» direktora vietnieku. Apbalvots ar diviem Ļeņina ordeņiem, Sarkanā Karoga ordeni, Tēvijas Kara 1. pakāpes ordeni, Sarkanās Zvaigznes ordeni, medaļām, divām VČK-GPU Goda Darbinieka zīmēm. Apglabāts Jaunavklosterī.