Lurje Zalmans Baruhovičs (04.04.1928, Valka) – skārda kalējs. 1922. g. L. vecāki devās darba meklējumos uz Buenosairesas pilsētu un 1927. g. atgriezās Latvijā un dzīvoja Liepājā un Valkā. No 1932. g. L. ģimene dzīvoja Rīgā. 1936. g. L. iestājās Rīgas ebreju skolā. Kara laikā L. tika evakuēts uz Kazaņu, Tatārijas APSR, un strādāja par skārda kalēju maizītes rūpnīcā Nr. 3. No 1950. līdz 1952. g. izpildīja dienestu Padomju Armijas rindās. No 1952. līdz 1954. g. strādāja par skārda kalēju arteļos «Progress» un «Remonts» Rīgā. 50. gados strādāja Rīgas Autoremonta rūpnīcā Nr. 1, Rīgas meža kombināta remontmehāniskā ceha atslēdznieka amatā, arteļa «Kalvs» niķelētāja un skārda kalēja amatā. 60. gados strādāja rūpnīcās «Sarkanā Zvaigzne» un Popova vārdā nosauktajā.

L. tēvs, Lurje Baruhs Juda (1896 – 1940), Rīgas parketa fabrikas darbinieks, nepaguva evakuēties un tika nosūtīts uz Rīgas geto, kur, pēc L. rīcībā esošajām ziņām, gāja bojā 1941. g.

Izraēlā no 20. gadiem dzīvoja L. tēva brāļi, Lurje Mihails, Hanans un Dāvids, kuri no Latvijas bija izbraukuši darba meklējumos. 1967. g. L. izbrauca no Latvijas.

A. Normans

Lurje Judite (1930) – sieva
Lurje Rima (1956) – meita
Lurje (Levinšteine) Hanna (1894) – māte
Lurje Luiss (1922) – brālis
Lurje Baruhs Juda (1896 – 1940) – tēvs