Levins Haims Movševičs (25.10.1904, Varakļāni) – pulksteņmeistars. 1917. – 22. g. pulksteņmeistara māceklis, pēc tam 1922. – 25. g. pulksteņmeistars pēc nolīguma Varakļānos. 1925. – 26. g. dienēja armijā (6. kājnieku pulks, karavīrs) Rīgā. 1927. – 41. g. strādāja par pulksteņmeistaru Varakļānos. Kara sākumā evakuējās uz Mariskas APSR, kur 1941. – 42. g. strādāja kolhozā Sernuras raj. 1942. g. dienests Sarkanajā Armijā (karavīrs). Vēlāk tika atzīts par nederīgu militārajam dienestam rokas ievainojuma dēļ. 1942. – 45. g. atgriezās kolhozā Sernuras raj., kur strādāja par sargu. 1945. g. ar ģimeni pārcēlās uz Rīgu. 1945. – 47. g. strādāja par pulksteņmeistaru invalīdu kooperācijas artelī «Raznoprom», 1947. – 59. g. invalīdu kooperācijas artelī «Bitnieks», 1959. – 62. g. sadzīves pakalpojumu pārvaldē RMZ «Darbs». 1959. g. bija Polijā, Legņicas pilsētā. 31.07.1962. g. tika saukts pie kriminālatbildības rūpnīcas «Darbs» lietā. 19.02.1964. tika notiesāts ar Latvijas PSR Augstākās tiesas spriedumu uz 4 gadiem brīvības atņemšanas pēc LPSR Kriminālkodeksa 165. panta par starpniecību kukuļa došanā. Pēc lietas par rūpnīcu «Darbs» pārskatīšanas LPSR Augstākās tiesas Prezidijā 06.11.1965. tika atbrīvots no IТK-2. 1965. g. atgriezās darbā par pulksteņmeistaru sadzīves pakalpojumu pārvaldē RMZ «Darbs». 1959. gadā lūdza atļauju izceļot uz Izraēlu uz pastāvīgu dzīvi. Ir medaļas: «Par uzvaru pār Vāciju Lielajā Tēvijas karā 1941 – 1945 g.» (apbalvots 1945. g.), «Par drosmi» (apbalvots 1951. g.).