Levins Ezeķiēls Jakobs (03.07.1905, Rīga ― 12.1983, Ņūdžersija, ASV) ― ebreju līderis, sabiedriskais darbinieks. Ieguva izglītību progresīvajā skolā «Heder Metukan», mācījās Grieķu-vācu ģimnāzijā Rīgā. Bija aktīvs skautu kustības biedrs. 1923. g. pēc tēva nāves pārcēlās pie onkuļa Jerahmiēla Levina uz ASV. Turpināja mācības Baltimoras Ebreju koledžā un Merilendas universitātē. Iestājās Cionistu strādnieku partijā *«Ceirej-Cion», izveidoja jaunatnes grupu «Gordonija», vienu no pirmajām ASV. Ar to sākās viņa kā ebreju skolotāja un cionistu līdera karjera. 1926. g. tika uzaicināts uz Filadelfiju pasniegt ivritu. Pasniedza Talmuda Toras (ebreju skolā) Kamdenā (Ņūdžersijas štatā). Piedalījās kustībā «Gordonija», gatavojās lauksaimniecības darbiem Palestīnā. Apprecējās. 1929. g. iecelts par ebreju skolas direktoru Dalasā. Tur arī izveidoja grupu «Gordonija». Pārvērta ebreju skolu Dalasā par vienu no labākajām, izmantojot Berlica pilnās iegremdēšanas metodi ivrita pasniegšanā. Nodibināja vasaras nometnes jaunatnei. 1946. g. atstāja direktora amatu, kļuva par Histadrut arodbiedrību federācijas vadītāju. 1948.―53. g. bija ebreju skolas direktors Hjūstonā, līdz 1959. g. ― Filadelfijas apvienotās ebreju skolas direktors. 1960.―71. g. strādāja par ebreju izglītības biroja direktoru Kamdenā (Ņūdžersijas štatā). Lasīja lekcijas Gratca koledžā un Akiba akadēmijā Filadelfijā, dienas ebreju skolā. Pēc aiziešanas pensijā emigrēja uz Izraēlu. Miris vizītes laikā pie meitas ASV.