Izvēlne

Saturs

Cilvēki
Ebreji, kas dzimuši vai saistīti ar Latviju

Meklēt cilvēkus


Kultūra
Latvijas ebreju kultūras un sabiedriskā dzīve

Ģeogrāfija
Pilsētas un vietas, kur dzīvoja ebreji Latvijā

Joffe Jākobs (1905-1941)

Personas dati
UzvārdsJoffe
VārdsJākobs
Dzimšanas gads1905
Dzimšanas mēnesis11
Dzimšanas diena5
Dzimšanas vietaSloka
Miršanas gads1941
Miršanas vietaLiepāja
DzimumsM

Joffe Jākobs (05.11.1905, Sloka – 1941, Liepāja) – dziedātājs, baritōns. Piemita brīnišķīgs balss ar maigā samtainā tembra, vienmērīgs visā diapazonā. Dzimis ortodoksālā ģimenē. Pabeidzis ģimnāziju. 1926.–27. gadā studēja Latvijas universitātē, apguva tieslietas. Vienlaikus mācījies Itālijas konsula Latvijā F. Zaṇeti vokālajā studijā. Saṇēmis Itālijas vēstniecības stipendiju itāļu vokālās mākslas tradīciju apguves veicināšanai. Augstākās izglītības studijas turpinājis Cīrihē, tur arī mācījies vokālu. Mācījies Berlīnes Augstākajā mūzikas skolā pie profesora Daniela. 1929. gadā kļuvis par Berlīnes vokālā konkursa uzvarētāju. 1930. gadā atgriezies Latvijā. Uzstājies „apvienotajos“ koncertos, uzstājies ar solistprogrammām (1930.–34.). 1931./32. sezonā debitējis operas skatuvē Liepājā – Žermons „Traviatā“ pēc Verdi. Strādājis Liepājas teātrī 1931.–34. gadā. Gastroles Berlīnē, Cīrihē, Stokholmā, Grieķijā. 1934. gadā ievēlēts par Jelgavas sinagogas virskantoru mirušā kantora Sirota vietā. 1935. gadā atsācis koncertdarbību. Gastroles Parīzē (1937). 1937. gadā ieṇēmis virskantora vietu Ļodzā (Polija), kur tajā laikā bija otrā lielākā ebreju kopiena Eiropā. Saskaṇā ar līgumu viṇam atļauts uzstāties koncertos. Uzstājies arī radio raidījumos PSRS, Anglijā, Šveicē, Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā u. c. 1939. gada vasarā atgriezies Rīgā. Uzstājies kamermūzikas koncertos, brauca gastrolēs uz Tallinu. 1940. gadā dziedāja Latvijas Nacionālajā operā. Operas partijas: Žermons, Skarpija, Eskamilio, Jeļeckis, Oṇegins, Toreadors. Plašs kamermūzikas repertuārs, t. sk. Rimskis-Korsakovs, Grečaṇinovs, Vītols, Melṇgailis. Koncertos izpildīja arī operas ārijas – Mazepa, Roberts un oratoriju ārijas. Dziedāja „vecos itāļus“ (Česti, Kaldarā), Mocarta, Verdi, Vāgnera, Musorgska ārijas, Šūberta, Bramsa, Čaikovska dziesmas, ebreju autoru – S. Rozovska, J. Engeļa, S. Zegora dziesmas. Vairākkārt uzstājies Ebreju namā (kopā ar kantoru Frīdlenderu), izpildījis ebreju tautas dziesmas ivritā un jidišā; ar čellistu L. Arnovu – ebreju komponistu darbus; ar diriģentu M. Lavri – operas un oratoriju ārijas; dziedājis dziesmas krievu, itāļu valodā un jidišā. Piedalījies labdarības koncertos: 1933. gadā un 1939. gadā par labu no Vācijas Rīgā iebraukušajiem ebreju bēgļiem; 1939. gadā par labu biedrībai "Bikur-Holim"; 1940. gadā par labu OSE.

Lit.: Latviešu mūzika. Nr. 7, 1969. 147., 151. lpp.; SKV. 20. lpp.