Latvijas ebreju veselības aizsardzības biedrība „Oze„ (Latvijas ebreju veselības apsargāšanas biedrība „Oze“). Biedrība tika dibināta Latvijas teritorijā 1915. gadā, tā nodarbojās ar palīdzības sniegšanu bēgļiem un pārvietotajiem. \

Reģistrēta 1926. gada 26. martā (Valdības Vēstnesis 1924.05.04., nr. 93).

1923. gada 27. aprīlī paziņoja par nodaļu izveidi Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Tukumā, Rēzeknē, Ludzā, Zilupē, Krāslavā, Daugavpilī.\

1923. gada 9. maijā paziņoja par nodaļu izveidi Krustpilī, Korsovkā, Preiļos, Varakļānos, Talsos, Glazmaukā, Bauskā.\

1927. gada 18. janvārī paziņoja par nodaļas izveidi Alūksnē.\

1929. gada 14. augustā paziņoja par nodaļas izveidi Rīgā.\

1934. gada 1. jūnijā paziņoja par nodaļas izveidi Kārsavā.\

Biedrība „Oze„ bija starptautiska, tā darbojās Vācijā, Lielbritānijā, ASV, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Rumānijā, Dancigā. Starptautiskās biedrību apvienības „Oze“ priekšsēdētājs bija Alberts Einšteins (Berlīne), A. Besredka (viceprezidents, Parīze), Redklifs Salamans (viceprezidents, Londona). \

Jau 1917. gadā Daugavpilī biedrībai piederēja slimnīca (uz Haikas).\

Pēc Pirmā pasaules kara beigām biedrības galvenā darbība bija profilaktiskais un izglītojošais darbs ebreju iedzīvotāju vidū Latvijā, vispusīga atbalsta sniegšana trūcīgajiem un slimajiem. Šī mērķa sasniegšanai biedrība veica pētījumus par sanitāri higiēnisko normu ievērošanu ebreju iedzīvotāju vidū Latvijā, vāca un analizēja par tiem statistiskos datus, sastādīja pētījumus šajā jomā, izplatīja higiēnas noteikumus, izdeva populāru literatūru, rīkoja publisko lekciju ciklus, organizēja izstādes. Biedrība varēja arī dibināt sanatorijas, slimnīcas, konsultācijas, vasaras bērnu kolonijas. \

Pie Rīgas biedrības un tās filiāles Liepājā pastāvīgi darbojās zīdaiņu konsultācija, strādāja aprūpes māsa, kas mājās apsekoja bērnus, veda statistiku, tika veiktas regulāras ebreju skolas vecuma bērnu apskates, veiktas vakcinācijas. Biedrības dāmu komiteja atsevišķi palīdzēja nabadzīgajiem, pirkot tiem drēbes, apavus, ziepju. \

Liepājā ar biedrības atbalstu 1938. gadā aktīvi strādāja mobilā zobārsta kabineta dienests, kas apmeklēja 180 skolas un pirmsskolas iestādes un aktīvi nodarbojās ar ārstēšanu.\

Daugavpilī biedrība organizēja bērnu vasaras atpūtu 1937. un 1938. gadā. Skulptors N. Āronosons 1938. gada ziemā ziedoja biedrībai 10 000 latu t.s. Ļeonova vasarnīcas iegādei Stropos pie Daugavpils. 1939. gadā vasaras kolonija izvietojās „Latgales bērnu centrālajā atpūtas namā Daugavpilī „Stropi„ skulptora N. Āronosona un viņa vecāku L. un K. Āronoson vārdā“. Kopumā 1939. gadā atpūtās 175 bērni. Koloniju vadīja A. Āronosons.\

1931., 1932., 1933. un 1939. gadā vasaras kolonijas rīkoja Krāslavā. 1939. gadā kolonija bija paredzēta 10 zēniem un 15 meitenēm. 1939. gadā Rēzeknē (Rēzeknes pagastā, Upesciema 1. pamatskolas telpās). Kolonija strādāja 62 dienas, kopumā apmeklēja 65 bērni (29 zēni, 36 meitenes).\

1939. gadā kolonijā Liepājā pie atpūtas nama „Bate Linas – Hacedek„ piedalījās 35 bērni. \

1939. gadā tika izveidota puskolonija 35 bērniem Livānu rajonā. 1939. gadā Ludzā tika izveidota rotaļlaukums pie Ludzas ebreju pamatskolas. Kopā piedalījās 49 bērni. \

Dažādos gados valdes locekļi un aktīvie dalībnieki bija — ārsts Isaks Efraims Rabinovičs, inženieris J. Berzs, ārsts Sauls Dubinskis, ārsts Boriss Rozenbļums, ārsts Ruvins Gurevičs, ārsts Solomons Gordins, ārsts Josifs Cvi, ārsts Bers Rozenbergs, ārsts E. Falks, Lazars Zalengalers, Meijers Okunss, Mozus Sviranski, Hirša Šteins, ārsts Garinkols, Ž. Vovsi, Š. Ginzburgs, ārsts M. Movšezsons, Morduhss Zands, Haims Fonarevs, Tuvijs Catis, Kaplans, Klumels, Solomons Sluckers, Semel, B. Rapoports, A. Freinklins, Estere Hacians-Rafaelsons, Noja Beilinzons, Samuels Karpuss, D. Sluckers.\

Dāmu sekcija — I. Rapoports, F. Zands, S. Tregers, R. Adelbergs, S. Vovsi, G. Vovsi.\

Arhīva avots: LVVA, Fonds 1536, apraksts 11, lieta 235, lpp. 1473; Fonds 6511, apraksts 1, lietas 130, 243, 244, 246, 254, 266, 333.