Joffe Dīna Genhovna (18.12.1952, Rīga) – pianiste. Mācījusies E. Dārziṇa vārdā nosauktajā mūzikas skolā pie F. Bulavko, pēc tam Maskavā Centrālajā mūzikas skolā. 1976. gadā pabeidza Maskavas Valsts konservatoriju (profesora V. Gornostajeva klase), pilnveidojusies asistentes-stažieres programmā. Konkursu laureāte: «Concertino Praha» (1967, 2. prēmija), F. Šopena vārdā nosauktā (1975, 2. prēmija) un R. Šūmaṇa vārdā nosauktā (1974, 2. prēmija). 1989. gadā pārcēlās uz Izraēlu. Uzstājas solistkoncertos un duetā ar vijolnieku M. Vaimanu – ASV, Japānā, Vācijā, Francijā, Krievijā, Izraēlā, Ukrainā, Ungārijā. Uzstājusies ar izciliem kolektīviem – Izraēlas Simfoniskā orķestri (ar Z. Mehtu), Japāṇas Radio orķestri (N. Marinera vadībā), Maskavas Filharmonijas orķestri (ar V. Gergievu), Tokijas Simfoniskā orķestri. 1989.–96. gadā – Rubina akadēmijas klavieru profesore. 1995.–2000. gadā – viesprofesore Aichi universitātē Japānā. Spēlē arī ansamblī ar G. Kremeru, Ju. Bašmetu, V. Tretjakovu, V. Repinu, M. Brunello u. c. Spēlei raksturīga pabeiguma, pianistiskā pilnība un prasīgs gaumes izjūta, izpildījums iezīmējas ar padziļinātību un sirsnīgu muzicēšanu. Daudzi ieraksti, tostarp 24 prelūdijas, 19 valši un fantāzija F. Šopens, simfoniskās etīdes un «Kreisleriāna» R. Šūmaṇs, kamermūzikas skaṇdarbi F. Šūberts, S. Franks, S. Prokofjevs u. c.

Lit.: Советские пианисты. 150. lpp.