Giršovičs Sereža-Imerels (23.7.1911, Rīga) – inženieris-ķīmiķis. Dzimis strādnieka-amatnieka Giršoviča Solomona (1878 – 1941), no Jelgavas, ģimenē. G. māte, Giršoviča (Markuševiča) Ernestīne (1883 – 1941), no Maskavas. 1915. g. G. vecāki kā bēgļi pārcēlās uz Vitebskas pilsētu, kur G. sāka apmeklēt Varvarinas ģimnāziju-skolu. Tur pat mācījās viņa māsas Konica-Barkovska (Giršoviča) Marija (1909) un Parkere (Giršoviča) Amēlija-Feiga (1906) un brālis Giršovičs Iosifs (1904).
1918. g. ģimene pārcēlās uz Maskavu, bet 1920. g. G. vecāki ar bērniem kā Latvijas pilsoņi varēja atgriezties Rīgā. G. turpināja mācības privātā Binca ģimnāzijā, vēlāk pārgāja uz Zālemanas ģimnāziju, kuru beidza 1928. g.
G. brālis Iosifs mācījās grāmatvežu kursos un ilgu laiku nevarēja iekārtoties darbā. Ģimenes materiālais stāvoklis kļuva ļoti smags, un brālis pameta Latviju, pārceļoties uz dzīvi Beļģijā (Briselē). Pēc Beļģijā iekārtojušā Iosifa padoma G. izbrauca uz Briseli 1928. g., un 1932. g. beidza Ģentes universitātes (Beļģija) Ķīmijas fakultāti. (Vēlāk, atkāpjoties no darīšanām, Iosifs 1972. g. pārcēlās uz Telavivu.)
Beidzis universitāti, G. atgriezās Rīgā. 1932. g. oktobrī tika iesaukts Latvijas armijā un pēc gada demobilizēts. 1933. g. oktobrī apprecējās ar Lipmani Beilu (1912), un no 1934. g. bija parfimērijas firmas “Ambroko” pārstāvis. Beila, veiksmīgi nokārtojusi dragиста eksāmenu, vadīja aptiekas veikalu Krustpils pilsētā. 1935. g. piedzima meita Eleonora, 1937. g. – dēls Aleksandrs.
LTK pārsteidza G. Krustpils pilsētā. No pirmajām kara dienām G. iestājās Strādnieku gvardes un Sarkanās Armijas rindās. Evakuēja ģimeni, ceļā gāja bojā G. vecāki. Tika smagi kontuzēts pie Dno stacijas 1941. g. augustā. Atradās ilgstošā ārstēšanā Jaroslavļas hospitālī. Spēja atrast sievu un bērnus, kuri bija evakuēti uz Sarapulas pilsētu Udmurtijas apgabalā, un 1942. g. februārī pārcēlās pie ģimenes. 1944. g. tika mobilizēts un cīnījās 2. Baltkrievijas frontē. Piedalījās kaujās par Dancigas un Ščecinas atbrīvošanu. Apbalvots ar medaļu “Par drosmi” par Oderas upes forsēšanu, medaļām “Par dalību Tēvijas karā”, “20 gadi kopš uzvaras pār Vāciju”, “50 gadi Padomju Armijai”, “25 gadi kopš uzvaras pār Vāciju”, Sarkanās Zvaigznes ordeni.
1944. g., pēc Rīgas atbrīvošanas, G. ģimene atgriezās no evakuācijas. 1945. g. novembrī Rīgā atgriezās G. Pēc radinieku padoma 1949. g. ģimene pārcēlās uz Malahovkas ciematu Maskavas apgabalā, kur G. strādāja par Tušinas Pilsētas kombināta ķīmiskā ceha priekšnieku, pēc tam – Maskavas Grima fabrikā un Kaļiņinas rūpniecības kombinātā Maskavas pilsētā. 1953. g. ar ģimeni atgriezās Rīgā, strādāja amatniecības kooperācijas un vietējās rūpniecības uzņēmumos. Pensijā no 1972. g.
G. vecākā māsa, Amēlija-Feiga (1906), 1934. g. apprecējās ar ASV pilsoni Parkeru Džošua un pārcēlās uz Ameriku. Jaunākā māsa Marija pārcēlās uz Varšavu 1930. g., tur arī apprecējās. Tajā pašā gadā pārcēlās uz Maskavu un 1937. g. tika represēta kopā ar vīru. 1946. g. Marija tika atbrīvota un pilnībā reabilitēta, un pārcēlās uz pastāvīgu dzīvi Varšavā. G. dēls, Giršovičs Aleksandrs (1937), ar ģimeni 1975. g. pārcēlās uz pastāvīgu dzīvi Izraēlā.
A. Normans
Giršovičs Aleksandrs (1937) – dēls
Giršoviča (Lipmane) Beila (1912) – sieva
Giršovičs Solomons (1878 – 1941) – tēvs
Giršoviča (Markuševiča) Ernestīne (1883 – 1941) – māte
Milovanova (Giršoviča) Eleonora (1935) – meita
Giršovičs Iosifs (1904) – brālis
Konica-Barkovska (Giršoviča) Marija (1909) – māsa
Parkere (Giršoviča) Amēlija-Feiga (1906) – māsa