Giršovičs Aleksandrs Sergejevičs (19.2.1937, Rīga) – radiomehāniķis. G. vecāki, Giršovičs Sereža-Imerels (1911) un Giršoviča Beila (1912), pirmskara laikā strādāja Krustpils aptiekā. 1941. g. jūlijā tika evakuēts uz austrumiem (Sarapulu, Udmurtijas APSR). Pēc G. tēva demobilizācijas (vec. seržants, apbalvots ar Sarkanās Zvaigznes ordeni un medaļu “par drosmi”), ģimene atgriezās Rīgā.

1956. g. G. iestājās Ļeņingradas Precīzās mehānikas un optikas institūtā. Aktīvs un aizrautīgs sportists, 1958. g. tika atskaitīts par akadēmiskajiem parādiem, taču turpināja strādāt katedrā par laborantu. Plānotā atjaunošana institūtā nenotika: G. tika iesaukts aktīvās armijas rindās Murmanskas apgabalā. Pēc demobilizācijas, ierindnieka pakāpē atgriezās Rīgā. No 1962. līdz 1964. g. bija radiomehāniķis Latvijas televīzijas uztveršanas tīkla direkcijā. Augstāko radioinženiera izglītību ieguva Rīgas Politehniskajā institūtā 1969. g. Tiesas tautas piesēdētājs Maskavas rajonā. KPFS biedrs no 1967. līdz 1975. g. 1975. g. kopā ar ģimeni pārcēlās uz pastāvīgu dzīvi Izraēlā.

Ļeņingradas institūtā iepazinās ar savu nākamo sievu, Šmuloviču Allu (1939), laulība reģistrēta 1962. g., 1963. g. piedzima dēls Giršovičs Marks (1963). G. tēva brālis, Giršovičs Iosifs (1904), emigrēja no Latvijas kopā ar ģimeni 1928. g. uz Beļģiju darba meklējumos: invalīds no bērnības (zaudēja kāju, nokļūstot zem tramvaja), viņš nevarēja atrast darbu dzimtenē. Beļģijā Iosifs izveidoja savu uzņēmumu, saņemot licenci tirdzniecībai ar padomju jūrniekiem, kas ieradās Antverpenē, un 1972. g., atkāpjoties no darīšanām, kopā ar sievu pārcēlās uz Telavivu.

A. Normans

Giršoviča (Šmuloviča) Alla (1939) – sieva
Giršovičs Sereža-Imerels (1911) – tēvs
Giršoviča Beila (1912) – māte
Giršovičs Marks (1963) – dēls
Giršovičs Iosifs (1904) – tēva brālis