Gurvičs Jākobs Aroṇovičs (7(17?).04.1881, Kijeva – 1943, Rīga) – vijolnieks. Mācījies pie I. Joahima Berlīnē un Leipcigas konservatorijā pie A. Hilfa. Koncertdarbības sākums – 1895. gadā, Odesa. 1901.–11. gadā deva koncertus Krievijā, Vācijā, Polijā un Francijā. Pirmo reizi minēts Rīgā 1904. gadā. Pasniedzis I. Blūma Mūzikas skolā (Schule der Tonkunst) no 1911. gada, bijis daudz audzēkṇu. No 1921. gada pasniedzis Ebreju tautas konservatorijā Rīgā. Deva arī privātstundas. Starp audzēkṇiem: I. Abramis, M. Temko, T. Jegorkins, J. Levensons, M. Kremers, I. Brauns. 1919. gadā — Rīgas skolotāju profesionālās arodbiedrības mūzikas nodaļas priekšsēdētājs. Regulāri uzstājās ar koncertiem, izpildīja visas Bēthovena vijoles sonātes (trīs vakari), uzstājās kopā ar Vinu Berlīni (1918), A. Sokolovsku (1920) un dēlu A. Gurvičs (1929). Izpildīja S. Franka un R. Štrausa vijoles sonātes, visus Čaikovska vijoles skaṇdarbus (1920). Rīkoja ansambļa vakarus kopā ar V. Berlīni un O. Fogelmaṇu: tika izpildīti Čaikovska, J. Bramsa, G. Fitenberga, K. Sindinga, E. F. Napravṇika, S. V. Rahmaṇinova klaviertrio. Spēlēja ebreju mūziku (jo īpaši Hanukas vakarā ebreju pilsētas ģimnāzijā 1919. un 1920. gadā). Gājis bojā Rīgas geto.

Lit.: SKV. 14. lpp.; Brauns I. (?) Latv vijoļm att.; J. Gurviča un Anni Sokolovskas sonatu cikla otrais vakars J. Z. 1920. Nr. 80 M. Mihaiļecs; A. Feigmanis