Fiteļbergs (Feiteļbergs) Gžegožs (Grigorijs) (18.10.1879, Dinaburga, Vitebskas guberņa — 10.06.1953, Katovice, Polija) — poļu diriģents, vijolnieks un komponists. Krievu kara orķestru diriģenta dēls. Izvēloties Poliju par savu dzimteni, nomainīja vārdu uz Gžegožu. Pirmo mūzikas darbu uzrakstīja 12 gadu vecumā. 1891.—96. g. mācījās vijoļspēli un kompozīciju Mūzikas institūtā Varšavā pie S. Barceviča, kompozīciju — pie Z. Noskovska. 1896. g. debitēja kā komponists, saņemot 1. prēmiju Leipcigā par Pirmo sonāti vijolei un klavierēm. 1901. g. apbalvots ar Zamoiska prēmiju par trio fa minorā vijolei, čellam un klavierēm. No 1896. g. spēlēja «Teatra Velki» orķestrī Varšavā, no 1901. g. — tikko izveidotajā Varšavas simfoniskajā orķestrī. 1904. g. debitēja kā diriģents ar šo orķestri. Dibināja grupu «Jaunā Polija» («Młoda Polska»), kurā ietilpa Karols Šimanovskis, Ludomirs Rožickis, Apolinārijs Ščetulo, no 1907. g. — Mečislavs Karlovičs. No 1911. g. devās koncertturnejās Eiropas valstīs. 1914.—21. g. dzīvoja Krievijā, diriģēja simfoniskos koncertus un operu izrādes Mariinska teātrī Petrogradā. 1920. g. diriģēja Lielā teātra orķestri Maskavā. 1921.—24. g. diriģēja S. Djagiļeva «Krievu sezonu» izrādes Parīzē un Londonā, 1923.—24. g. — «Teatra Velki» (Varšava) un Varšavas filharmonijas izrādes. 1927.—30. g. pasniedza diriģēšanu Varšavas konservatorijā. 1931.—38. g. — koncertturnejas Krievijā, Meksikā, Dienvidamerikas valstīs. 1904. g. nodibināja Polijas radio Lielo orķestri, kuru diriģēja līdz Otrā pasaules kara sākumam. Ar šo orķestri vairākkārt uzstājās slavenais pianists Arturs Rubinšteins. 1939.—47. g. dzīvoja ASV un Portugālē, uzstājās ar lielākajiem orķestriem. 1947.—53. g. vadīja Radio simfonisko orķestri Katovicē. Saņēma poļu mūzikas vēstnieka nosaukumu par poļu kultūras popularizēšanu ārzemēs. Rīgā — koncertturnejas diriģenta lomā: 1910. g. maijs, Mariengofa, Horna dārzs; 1913. g. — vasaras sezona Dubultu kūrmājā, ar Varšavas filharmonisko orķestri; 1923. g. jūnijs — vairāki koncerti Jūrmalā. 1923. g. septembrī un 1925. g. janvārī — simfoniskie koncerti Nacionālajā operā. Neoromantiskā stilā sacerēto mūzikas darbu autors: divu simfoniju (1905—07), «Poļu rapsodijas» (1913), simfoniskās poēmas «Dziesma par vanagu», sonātes vijolei un klavierēm un citu kamermūzikas darbu. Pabeidza vairākus M. Karloviča un K. Šimanovska simfoniskos darbus pēc viņu nāves. Uzrakstīja mūziku R. Ordiņska filmai «Janko-mūziķis» (1930). Polijas Tautas Republikas Valsts prēmija (1951).

F. dēls no pirmās laulības, Ježijs Fiteļbergs, arī kļuva par komponistu (miris ASV 1951. g.).

Lit.: Сегодня вечером. 1923. №№ 154, 214; 1925. № 4; Rutkovskis I. Lielais diriģents, kas dzimis Daugavpilī «Seičas». 21.10.2004.

Marina Mihailecа

REE 3, 204