Feigina (dzim. Idelsone) Gerta (25.11.1928, Rīga) — juriste, sabiedriskā darbiniece. Dzimusi un augusi Rīgā, sekmīga inženiera ģimenē, mācījās ģimnāzijā «Ezra». 1941. g. 14. jūnijā vecāki un māsa tika deportēti uz Sibīriju, kur tēvs gāja bojā 1943. g. Divpadsmitgadīgajai Gertai izdevās izvairīties no VDK, un 1941. g. 28. jūnijā viņa kopā ar tantes ģimeni devās evakuācijā uz Vidusāziju. Atgriezās Rīgā 1944. g. decembrī. Neapmeklēja skolu 1941.—46. g., 1947. g. sāka mācīties vakara skolas 10. klasē, pēc kuras beigšanas iestājās Latvijas Valsts universitātes Tiesību fakultātē. Tomēr vecāku deportācijas dēļ 1949. g. vasarā viņai nācās izņemt dokumentus no universitātes. Viņai izdevās iestāties Ļeņingradas universitātes vakara, pēc tam neklātienes nodaļā, bet izglītību pabeigt un saņemt jurista diplomu Viļņas universitātē 1956. g. Strādāja par advokāti Arhangeļskas apgabalā, pēc tam Viļņā par juriskonsulti līdz 1959. g., no 1959. g. Rīgā — mēbeļu firmas «Rīga» juriskonsulte, 1965.—71. g. Kaļiņingradā «Sельhoztehnikas» juridiskās nodaļas priekšniece, pēc tam atkal Rīgā fabrikā «Dzintars» par uzkopēju — sakarā ar nepieciešamību saņemt izziņu no darbavietas dokumentu iesniegšanai izbraukšanai. Izbrauca ar ģimeni uz Izraēlu 1973. g. vasarā. 1975. g. pārcēlās uz Vāciju, no kurienes 1976. g. emigrēja uz ASV. Ņujorkā pēc kursu beigšanas dažus mēnešus strādāja par grāmatvedi, pēc tam tika pieņemta darbā NYANA (Ņujorkas jauno amerikāņu asociācijā) par atbildīgo par emigrantu uzņemšanu. No 1981. g. janvāra līdz 1999. g. sākumam (bet faktiski līdz galīgajai aiziešanai pensijā 2003. g.) bija Konferences par ebreju materiālajām prasībām pret Vāciju Trūcīgo palīdzības fonda (Claims Conference Hardship Fund) direktore. Šī iestāde tika izveidota pēckara gados kā viena no nodaļām VFR valdības reparāciju izmaksai, bet 1980. g. sakarā ar Konferences un VFR valdības panākto vienošanos tās funkcijas tika papildinātas ar vienreizēju, bet no 1992. g. – ikmēneša kompensāciju sagatavošanu ebrejiem-fašisma upuriem, kuri tobrīd dzīvoja Ziemeļu un Dienvidamerikā, Āfrikā, Austrālijā. Galvenā biroja organizēšana Ņujorkā un tā filiāļu citās valstīs, neskaitāmi braucieni uz šīm valstīm, visu geto un koncentrācijas nometņu kartotēkas izveide, saikne ar arhīviem Vācijā un bijušajās okupētajās teritorijās, metodikas izstrāde katra pieteicēja tiesību uz pabalstu noteikšanai, izmaksu dokumentu sagatavošana vispirms ebrejiem-Rietumu valstu iedzīvotājiem, bet no 1997. g. arī Austrumeiropā, tūkstošiem personisku tikšanos ar bijušajiem ieslodzītajiem vissarežģītākajās lietās — visa šī darbība tika izveidota F. vadībā. Veiksmīgai darba izpildei veicināja ne tikai viņas nevainojamās krievu, vācu, angļu, latviešu, *jidiša valodu zināšanas, bet arī lieliska prasme strādāt ar cilvēkiem un speciālo juridisko zināšanu pārvaldīšana un to pastāvīga pilnveidošana. Darba gadu laikā Claims Conference F. paraksts likts uz izmaksu dokumentiem vairāk nekā 200 tūkstošiem bijušo ieslodzīto.

No 2002. g. maija līdz 2007. g. bija Latvijas goda konsule Ņujorkā.

No 1978. g. — Latvijas izcelsmes ebreju biedrības ASV (Jewish Survivors of Latvia) padomes locekle.

Darbi: Nodzīvotais. Rīga, 2006. 164 lpp.

I. Brods