Izvēlne

Saturs

Cilvēki
Ebreji, kas dzimuši vai saistīti ar Latviju

Meklēt cilvēkus


Kultūra
Latvijas ebreju kultūras un sabiedriskā dzīve

Ģeogrāfija
Pilsētas un vietas, kur dzīvoja ebreji Latvijā

Personas dati
UzvārdsLajevskis
VārdsJosifs
Tēva vārdsUzieļevičs
Dzimšanas gads1920
Dzimšanas mēnesis12
Dzimšanas diena13
birth_placeOrela

Šī ir veca dokumenta versija!


Feigeļsons Israils Josifovičs (1921-1991)

Personas dati
UzvārdsFeigeļsons
VārdsIsrails
Tēva vārdsJosifovičs
Dzimšanas gads1921
Dzimšanas mēnesis2
Dzimšanas diena8
birth_placeRīga
Miršanas gads1991
death_month8
death_day18
Miršanas vietaTelaviva
DzimumsM

Feigeļsons Israils Josifovičs (8.02.1921, Rīga — 18.08.1991, Telaviva) — dramatiskais tenors, operas un kamermūzikas dziedātājs. Bija skaista tembra balss, brīvi plūstoša, tehniski kustīga. 1941. g. 14. jūnijā kopā ar vecākiem tika izsūtīts uz Krasnojarskas novadu. Otrā pasaules kara gados strādāja Krasnojarskas kolhozos un celtniecībā. 1946. g. iestājās Krasnojarskas Mūzikas skolā. 1947. g. atgriezās Rīgā. Mācījās Latvijas Valsts konservatorijā Vokālajā fakultātē, pie R. Berziņa, pēc tam pie Margaritas Mediņas, pēc tam pie A. Viļumaņa. Beidzis konservatoriju ar izcilību 1952. g. Nākamos 10 gadus strādāja Latvijas Operas un baleta teātrī. Izpildīja partijas: Alfrēds («Traviata», šo partiju nodziedāja 70 reizes), Hosē («Karmena»), Žeralds («Lakme»), Heinrihs («Tanheizers»), Hercogs («Rigoleto»), Hofmanis, Loengrīns, Fausts, Vodemons («Joланta»), Princis («Rusalka»), Sazvēnieks («Boriss Godunovs»), Andrejs («Mazepa»), princis Gvidons («Pasaka par caru Saltanu»), Burvis («Banuta»). No 1963. g. — LPSR Valsts filharmonijas solists. Bija visplašākais kamermūzikas repertuārs. Dziedāja solo koncertus, piedalījās filharmonijas kamermūzikas koncertprogrammās un koncertos Doma baznīcā. Rīgā, Maskavā un Ļeņingradā piedalījās 15 lielo formu darbu izpildījumā: G. F. Hendels, «Mesija», L. Bēthovens, 9. simfonijas finals, V. A. Mocarts, «Rekviēms» (dziedāja vairāk nekā 100 reizes), Dž. Verdi, «Rekviēms», F. Lists, «Rekviēms», F. Šūberts, «Lielā mesa», «Mesa sol mažorā», A. Dvoržāks, «Stabat Mater», Ek. Mediņa, kantāte «Slavinājums», kantāte «Cilvēks», Im. Kalniņš, «Oktobra oratorija». Dziedāja diriģentu K. Kondrašina, G. Roždestvenska, N. Rahlina, B. Haikina, L. Vīgnera, A. Jansona, kā arī K. Zanderlinga, G. Gerbika, G. Frika u. c. vadībā. Uzstājās koncertos ar 36 orķestriem un 60 diriģentiem. 1979. g. emigrēja uz Izraēlu. Turpināja aktīvi uzstāties koncertos, dziedāja Izraēlas radio un TV. Nodarbojās ar sabiedrisko darbu. Rakstīja rakstus avīzēs. 1989. g. notika viņa koncerti Rīgā un Daugavpilī.

Lit.: SKV. С. 50—51; Padomju Latvijas mūzikas darbinieki. Lpp. 146; Literatūra un maksla.1971. 6 februāris.

Marina Mihailecа

.