Elkovskis Meijers Abramovičs (4.09.1920, Rīga) — virpotājs. 1939. gadā beidzis 9 ebreju skolas klases. 1936.–39. gadā — students ebreju amatniecības skolā Rīgā. 1940.–41. gadā — slēdznieks-mehāniķis rūpnīcā „Sarkana Tekstilniece“. 1941. gadā evakuēts uz Buhāru. 1942.–45. gadā — seržants, snaiperis-izlūks Padomju armijas 123. Strēlnieku pulkā, cīnījās 2. Baltijas frontē. Pēc ievainojuma demobilizēts. 1946. gadā — koka virpotājs artelā „Veka“ Rīgā. 1947. gadā — mehāniķis Rīgas Tabakas rūpnīcā Nr. 2. 1947.–48. gadā — koka virpotājs ražošanā „Soyuzlestorg“ Rīgā. No 1948. gada — koka virpotājs Rīgas Proletariešu rajona kombinātā. 1956. gadā iecelts par brigadieri; no 1960. gada — ceha meistars. Laulībā ar Elkovsku (Sverdlovu) Esteru (1926, Gostini ciems, Daugavpils rajons) piedzima dēli Elkovskis Aba (1947, Rīga) un Elkovskis Šarls (1961, Rīga). Apbalvots ar medaļām „Par drosmi,“ „Par uzvaru pār Vāciju Lielajā Tēvijas karā 1941.–45. gadā,“ „20 gadi kopš uzvaras“ un „Par varonīgu darbu V.I. Ļeņina 100. dzimšanas dienas piemiņai.“ 1969. gadā E. sadarbībā ar Rīgas bērnu un skolu mēbeļu ražošanas apvienības mehāniķi Birzniek Hariju iesniedza racionalizācijas priekšlikumu Nr. 653 par pusamtomāta izgatavošanu locāmo metru gradāciju iezīmēšanai, ko kombināta vadība apstiprināja. Pusamtomāts tika izgatavots un veiksmīgi izmantots locāmo metru ražošanā. Tādu pusamtomātu interesēja arī Borščīvas kancelejas preču rūpnīcas vadība Ternopiļas apgabalā. Rīgas vadība atteicās pieņemt Ternopiļas kolēģu pasūtījumu. Rezultātā Borščīvas rūpnīcas vadība tieši vienojās ar E. un viņa partneri par pusamtomāta izgatavošanu. Tas tika izgatavots, izmantojot Rīgas ražošanas apvienības iekārtas un darba materiālus, un bez vietējās vadības ziņas nodots Borščīvas rūpnīcai un izmantots ražošanā. 1972. gadā OBHSS darbinieki pusamtomātu izņēma, nogādāja Rīgā un nodeva glabāšanā bērnu un skolu mēbeļu uzņēmumā. Par pusamtomāta slēptu izgatavošanu E. un H. Birzniekam tika izvirzītas apsūdzības pēc Latvijas PSR KL 148. panta 1. daļas. Apsūdzētie atzina savu vainu un atlīdzināja uzņēmumam nodarītos zaudējumus. Atvieglojošu apstākļu dēļ 1973. gadā tika pieņemts lēmums neuzsākt attiecīgo krimināllietu. E. vecāki, Elkovskis Abrams (1887 — 1941, Rīga) un Elkovska C. (1888 — 1941, Rīga), gāja bojā holokaustā. 1971. gadā E. saņēma atļauju emigrēt uz Izraēlu pēc sievas māsīcas, Ritvo (Kazimir) Fanjas (1922, Limbaži) uzaicinājuma.

A. Normans

Elkovska (Sverdlova) Estera (1926, Gostini ciems, Daugavpils rajons) — sieva
Elkovskis Aba (1947, Rīga) — dēls
Elkovskis Šarls (1961, Rīga) — dēls
Ritvo (Kazimir) Fanja (1922, Limbaži) — sievas māsīca
Elkovskis Abrams (1887 — 1941, Rīga) — tēvs
Elkovska C. (1888 — 1941, Rīga) — māte