Bers Venjamins — Polijas, Lietuvas un Kurzemes ebreju faktors (piegādātājs). 1764. g. ieradās pēc ķeizarienes Katrīnas II uzdevuma Rīgā, lai kopā ar D. Bambergeru nodarbotos ar ebreju pārcelšanu uz Novorosiju. 1765. g. septembrī B. sūdzējās Katrīnai II par maģistrātu, kas iekasēja patvaļīgus nodokļus, un lūdza atcelt dažus ierobežojumus, kuriem ebreji tika pakļauti pilsētā; šis lūgums tika daļēji apmierināts, Katrīna II aizliedza iekasēt īpašu nodokli birģermeistara un citu personu labā. 1770. g. Rīgas un Reveles ģenerālgubernators Brauns mēra epidēmijas aizsegā lika izraidīt ebrejus no Vidzemes un Kurzemes. B. tobrīd atradās Mītavā, viņam arī draudēja izraidīšana, taču par viņu Katrīnai II iesniedza lūgumu Rīgas ebrejs V. Špēers, un B. netika izraidīts (taču nav zināms, vai Špēers lūdza tieši par B.).

Lit.: Buchholtz А. Geschichte der Juden in Riga. R., 1899. Pp. 59, 64—67, 69—70 (выноска), 119, 122; Оршанский И. Русское законодательство о евреях. С.-Пб., 1877. С. 374—379.

J. Γ.