Olim — cionistiska jaunatnes organizācija, kas darbojās Latvijā 1934.–1940. gadā. Latvijā šī biedrība radās tāpēc, ka vairāki cionistiskie un sabiedriskie darbinieki turpināja cīnīties par vismaz daļas pēc apvērsuma slēgto organizāciju darbības atjaunošanu. Biedrības O. darbības legalizācijā savu lomu nospēlēja vairāki faktori. Pirmkārt, autoritatīvu un lojālu ebreju darbinieku dalība dibinātāju vidū un pēc tam biedrības valdē, piemēram, rabīna M. Nuroka. Otrkārt, varas iestādes nevarēja neredzēt, ka šī biedrība tomēr novērš daļu ebreju jaunatnes no radikālajām organizācijām. Treškārt, savu lomu nospēlēja arī ārpolitiskais aspekts: cionistisko organizāciju stāvoklis nopietni interesēja starptautiskās aprindas.\

Olim — oficiālais nosaukums «Latvijas ebreju biedrība Palestīnas kolonizācijas atbalstam «Celmlauži»» — tika reģistrēts 1934. gada 4. decembrī. Zem šīs organizācijas jumta turpināja darbību slēgtās kreisās cionistiskās biedrības «Borohov-jugnt», «Ha-Šomers ha-Caīrs», un pēc tam arī «Gordonia». Biedrībai tika atļauts nomāt telpas un stingrā varas uzraudzībā veikt savu darbu.\

Saskaņā ar statūtiem, kurus parakstīja biedrības dibinātāji M. Nuroks, G. Vasermans, L. Etingens, S. Salmanovičs, Hovšs, Ž. Trons, M. Muškats, B. Hercfelds, J. Landau — dažādu cionistisko un necionistisko organizāciju pārstāvji, O. izvirzīja sev mērķi: dot iespēju ebrejiem no visiem vecumiem sagatavoties pārvietošanai uz Palestīnu, veicināt viņu sagatavošanu produktīvam darbam, dot vispusīgu nacionāli kultūras sagatavošanu un palīdzēt pārvākties uz Palestīnu, kādēļ tika atļauta propagandas un informatīvo materiālu par dzīvi Palestīnā ievešana. O. vadīja Centrālā valde (CV) M. Muškatu (1936) priekšgalā.\

Biedrībā uzņēma vīriešus un sievietes no 25 gadu vecuma. Turklāt aktīvo pilntiesīgo locekļu (ar balsstiesībām) skaits saskaņā ar statūtiem nedrīkstēja pārsniegt 30 cilvēkus, lai «dotu valdībai un biedrības dibinātājiem iespēju stingrāk kontrolēt biedrības darbību…», pārējo biedrības dalībnieku — simpātiķu (interesenti) — skaits nebija ierobežots. Lai izveidotu O. nodaļas provincē, tika nosūtīti Centrālās valdes pilnvarnieki — M. Dobrins (uz Dagdu), Š. Ginzburgs (uz Krāslavu), V. Falkenšteins (uz Rēzekni), N.-P. Orleans (uz Ribeni), H.-A. Ferbers (uz Tukumu) u.tml. \

Biedrības nodaļu skaits dažādos gados bija atšķirīgs. Tā, 1935. gada jūnijā Latvijā to bija 9, 1936. gada jūnija sākumā — 20, 1937. gada oktobra sākumā — 17, 1938. gada jūnijā un 1939. gada septembrī — pa 12 nodaļām. O. nodaļas tika atklātas līdz pat 1940. gada vidum. Ja runā par organizācijas locekļu skaitu, tad, piemēram, 1935. gadā Rīgā to bija 250; 1936. gada aprīlī O. skaitīja apmēram 2 tūkstošus cilvēku, bet 1938. gadā visās O. nodaļās skaitījās 28 pilntiesīgie un 1505 simpatizējoši locekļi, 1939. gadā — 595 pilntiesīgie locekļi un 790 simpātiķi. Lielākajā daļā nodaļu dominēja maznodrošināto aprindu pārstāvji, taču bija arī imīgo aprindu pārstāvji.\

O. darbs galvenokārt ritēja nodaļās. Pirmkārt, nodaļās notika biedrības locekļu ideoloģiskā rūdīšana. Šeit mācīja ivritu, palestīnistiku, ebreju kolonizācijas vēsturi u.c.; pie nodaļām tika veidotas bērnu un jauniešu grupas ar mērķi pēc attiecīgas sagatavošanas uzņemt tās biedrībā. O. locekļus iepazīstināja ar propagandas un informatīvajiem materiāliem par Palestīnu, viņiem lasīja referātus «par kultūras un cionisma tematiku». Otrkārt, O. nodaļās notika kultūras un izglītojošas aktivitātes: vakari (arī sporta, «tējas vakari»); tika svinēti ebreju nacionāli reliģiskie svētki (Jaunais gads ar karnevālu, notika Hanukas balli, Lieldienu vakari (arī «Lieldienu karnevāls»), Lag ba-omera svinēšana u.c.; tika atzīmēti jubilejas datumi (O. gadadienas Latvijā un tā vietējo organizāciju jubilejas Daugavpilī, Tukumā u.c.); notika M. Aleksandroviča (Liepājā un Daugavpilī), L. Zahodnika, biedrības pašdarbnieku, viesu koncerti (piemēram, jemeniešu ansambļa no Palestīnas). O. sasniegumu kļuva oratoriālā kora izveidošana (tajā bija 75 koristi), kas uzstājās ar koncertiem Rīgā, Dzintaros, Liepājā, Rēzeknē, Daugavpilī un citās biedrības nodaļās. Kora repertuārā, ko vadīja J. Abramis, bija daudz garīga rakstura darbu, bet izpildīšanas līmenis bija tik augsts, ka ar šo kolektīvu Dzintaros un Liepājā uzstājās pasaulslavenais Varšavas kantors M. Kusevickis, kurš izpildīja garīgās mūzikas darbus ivritā. Ar Rīgas mūziķu palīdzību līdzīgs koris tika izveidots arī Daugavpilī. Biedrības nodaļās aizrāvās arī ar teātra uzvedumiem. Lielākais izrādāmo lugu skaits O. piederēja ebreju literatūras klasiķa Šoloma Aleiehema spalvai. Tika inscenēti arī citu autoru darbi — pazīstamā ebreju humorista I. Tunkelera, Šoloma Aleiehema znota I. Berkoviča, palestīniešu autora Klecela, vietējā žurnālista, rakstnieka un dramaturga M. Razumna u.c. Dažas lugas tika spēlētas senajā ebreju valodā. Biedrībā regulāri notika svinīgi akti par godu valsts svētkiem — 18. novembrim, 15. maijam u.c. Parasti šādos pasākumos uzstājās Ārlietu vai sabiedrisko lietu ministrijas referenti, citu valsts iestāžu pārstāvji. O. tika pievērsta uzmanība arī ekskursijām, kas iepazīstināja biedrības locekļus ar Latviju. Ekskursijām bija nepieciešama īpaša varas atļauja. Tika rīkotas ekskursijas uz Siguldu, saimniecību «Muškati», Babīti un citām vietām. Ekskursiju laikā tika rīkotas arī sarunas, ugunskuri, sporta spēles, dziesmu dziedāšana pie ugunskura u.tml. O. nodaļas vienlaikus bija arī ebreju jaunatnes klubi, kuros darbs ritēja vasarā un ziemā. Ziemā O. nodaļās spēlēja galda spēles, novusu, galda tenisu.\

Nozīmīgu vietu O. darbā ieņēma lauksaimniecības un amatniecības sagatavošana Palestīnai. Šis darbs notika pie lauku saimniekiem, OPE lauksaimniecības skolās Inčukalnā, Liepājā, Jelgavā, Sparē, Saldū. Lauksaimniecības un amatniecības sagatavošana notika arī saimniecībā «Muškati» (to sauca arī — M. Muškatu vārdā). Pēc dažiem datiem, lauksaimniecības sagatavošanu O. izgāja 300–500 cilvēku. Prese atzīmēja aktīvo O. darbu Palestīnas kadru sagatavošanā. \

Nākamo ebreju Palestīnas cēlāju fiziskajai rūdīšanai kalpoja O. vasaras sporta nometnes. Caur tām izgāja ievērojams organizācijas locekļu skaits: 1936. gadā — 150 cilvēku, 1937. gadā — apmēram 100 cilvēku, 1938. gadā — 129 cilvēki u.tml. Nometņu darbā piedalījās arī viesi no Igaunijas un Lietuvas. Savukārt biedrības locekļi no Daugavpils, piemēram, divas nedēļas pavadīja vasaras nometnē Igaunijā. Nometnes dzīves laikā, tāpat kā citās organizācijās, tika mācīts ivrits, lasīti referāti par palestīnistiku, par mūsdienu Palestīnas dzīvi, liela uzmanība tika veltīta fiziskajai kultūrai un sportam.\

Attiecībā uz emigrāciju uz Palestīnu no Latvijas pa O. līniju ir ziņojumi, ka, piemēram, 1930. gadā aizbrauca 1138 cilvēku, 1935. gadā — 120 cilvēku, 1939. gadā — «daudzi» aizbrauca uz vēsturisko dzimteni. Haluciānisko kustību audzēkņi no Latvijas devuši ievērojamu ieguldījumu daudzu kibbucu izveidošanā. Kfar-Blum sākumā pat sauca par kibbucu «Anglo-Balti». Latvijas O. locekļi bija starp kibbucu Gešer (Ašdod-Jaakovs) dibinātājiem. Kibucā Švaim atrodas Latvijas ebreju vēstures izpētes centrs un muzejs.\

Kadru sagatavošana Palestīnai un viņu pārvietošana tur prasīja līdzekļus. O. locekļi kopā ar citām biedrībām, kas nodarbojās ar hahšaru, visbiežāk rīkoja loterijas un ziedojumu vākšanu šiem mērķiem. Un Latvijas ebreji atsaucās aicinājumiem palīdzēt O.\

Politiskajai policijai bija labi zināms, ka O. izveidots slēgto kreisā virziena biedrību «Ha-Šomers ha-Caīrs», «Borohov-jugnt» un «Gordonia» vietā un ka šo organizāciju locekļi iestājās jaunajā biedrībā. Tāpēc O. darbs atradās dažāda līmeņa varas instanču, galvenokārt politiskās policijas, rūpīgā uzmanībā. Principā ikviena O. pasākuma rīkošanai bija nepieciešama īpaša atļauja, un ne visi pasākumi tika atļauti. Literatūrā norādīts, ka varas iestādes radīja šķēršļus O. darbam visā K. Ulmaņa valdīšanas periodā. Tas izpaudās šādi. Pirmkārt, no paša O. darbības sākuma biedrībai tika izvirzītas visādas apsūdzības. Izplatīta bija O. nodaļu apsūdzība pasivitātē. Taču lielākajai daļai nodaļu nebija pamata pārmest nepietiekamu aktivitāti. Tiesa, pēc 1937. gada pārmetumu par pasivitāti kļuva ievērojami mazāk. Otrkārt, varas iestādes bažījās par kreisu tendenču pieaugumu O. To nebija ko brīnīties — ievērojama biedrības locekļu daļa nāca no trūcīgām ģimenēm. Varas iestādes konstatēja, ka Ventspils, Liepājas un it īpaši Latgales (Balvi, Dagda, Daugavpils, Kārsava, Rēzekne un dažas citas) O. nodaļās ir daudz iepriekš slēgto ebreju organizāciju locekļu un tiek veikts kreisā virziena politiskais darbs. Daudzi dokumenti liecina par varas iestāžu prasībām atbrīvot no O. vadības orgāniem vairākus pilnvarniekus Rīgā un vietās. Visnopietinākais pārmetums O. bija tāds, ka varas iestādes O. darbībā saskatīja sadarbību ar KPL, KSML, STML pagrīdes organizācijām uz vienotā fronta bāzes. Šādā nodarījumā tika apsūdzētas Daugavpils, Kārsavas un Rēzeknes nodaļas. \

Balstoties uz teikto, Politpārvalde secināja, ka biedrība ir ebreju sociālistu un komunistu perēklis, kuri izplata sociālisma idejas ne tikai ebreju vidū, un pieprasīja O. likvidēt. Taču O. netika slēgts, un viens no iemesliem bija Latvijas ārpolitiskās intereses un spiediens no ārvalstīm, par ko jau tika runāts.\

Pēc K. Ulmaņa režīma krišanas ebreji — komunisti un komsomolcieši — pielika daudz pūļu, lai piesaistītu olimcienus komsomolam. Lielākajā daļā pilsētu tika rīkotas jaunatnes sapulces, kurās jaunatnei, arī no cionistiskajām kreisajām organizācijām, tika piedāvāts pievienoties komsomolciem. Turklāt ir pamats uzskatīt, ka aicinājums pievienoties komunistiem nebija taktisks manevrs. Taču lielākā daļa olimciešu nevēlējās sadarboties ar komsomolu, un 1940. gada jūlijā O. darbība tika pārtraukta.