Praktisko zināšanu institūts. Pirms Pirmā pasaules kara Rīgā darbojās komerciālās mācību iestādes ar mācību valodu vācu un krievu valodā. 1920. gados Latvijā izveidojās trīs komerciālie institūti — Rīgas komerciālais institūts pie Augstākās tirdzniecības izglītības veicināšanas biedrības, Komerciālais institūts pie Augstākās izglītības veicināšanas biedrības un Rīgas komerciālā institūta Liepājas filiāle, kas dibināta 1929. gada vasarā. Visās mācību iestādēs studēja ebreju studenti.\

Praktisko zināšanu institūts tika dibināts 1923. gada vasarā. Tā bija privāta mācību iestāde, kuras direktors un īpašnieks bija Pēteris Mārtiņsons. Laikrakstā „Latvijas Sargs„ 1923. gada 22. jūlijā tika publicēts paziņojums par privātās augstākās mācību iestādes dibināšanu. Mācību ilgums — 2 gadi. Tika izveidotas divas nodaļas — konsulārā (politiskā ekonomija, starptautiskās tiesības) un tirdzniecības. Galvenais institūta uzdevums — sagatavot speciālistus ekonomikas un politiski administratīvā darba jomā gan Latvijā, gan ārzemēs. Konsulārā nodaļa sagatavoja diplomātiskos aģentus, konsulus, valsts un privātos tirdzniecības aģentus. Tirdzniecības nodaļa, kas organizēta pēc vācu „Handelsakademie“ (komerciālā skola) parauga, sagatavoja organizatorus un augstākos vadītājus tirdzniecības firmām un rūpniecības uzņēmumiem. 1924. gadā jau darbojās trīs nodaļas: konsulārā, tirdzniecības un lauksaimniecības. 1923. gadā tika paziņots par uzņemšanu bez eksāmeniem. Tika uzņemti studenti bez ierobežojumiem pēc dzimuma, tautības, ticības, vecuma. Vienīgā prasība — vidusskolas vai tai pielīdzinātu mācību iestāžu (tehnikumi, jūrniecības skolas, militārie училища, lauksaimniecības skolas) beigšanas dokuments. Tos, kuri nav beiguši vidusskolu vai kuriem nav atbilstošu dokumentu, uzņēma kā brīvklausītājus. Īpaša uzmanība līdzās pamatpriekšmetiem bija paredzēta franču un angļu valodām. Mācību maksa bija 70 latu par semestri. Studentiem tika piešķirtas arī tiesības uz atvieglotu braukšanu ar dzelzceļu, atvieglotas biļetes uz visiem Rīgas teātriem. Tika atvēlētas 6 vietas Lāčplēša ordeņa kavalieriem un Latvijas armijas invalīdiem. Pirmajā mācībspēku sastāvā bija redzami Latvijas Universitātes tiesību zinātnieku, pasniedzēju Vasilija Sinaiska un Aleksandra Krugleska vārdi. Vilis Gulbis pasniedza grāmatvedību, Sergejs Mihailovs — tirdzniecības zinātnes, Gustavs Sadovskis — tirdzniecības tiesības, ekonomisko ģeogrāfiju, tirdzniecības vēsturi, vācu valodu, Kārlis Speldziņš pasniedza franču valodu, Fjodors Godmanis — austrumu valodas (turku, arābu, persiešu), Oskars fon Meijs — angļu valodu, Jānis Vītoliņš — politisko ekonomiju, Pēteris Mandens — komerciālās zinātnes un stenografiju, Nikolajs Vestermanis — vācu valodu. 1927. gada rudenī sāka pasniegt valsts tiesības M.Lazersons.\

Institūts piedzīvoja pozitīvas izmaiņas zinātniskajā un finansiālajā ziņā, kad tā priekšgalā 1929. gada janvārī nostājās Augstākās izglītības veicināšanas biedrība (Augstākās izglītības veicināšanas biedrība). Saskaņā ar Statūtiem uz 1929. gada janvāri tās valdi vadīja senātors Bronislavs Nagūjevskis, par vietnieku kļuva filozofijas doktors Visvaldis Zanders. Biedrības Padomē ietilpa 27 locekļi, to skaitā Saeimas deputāts M.Nuroks, fabrikants H. Feldhuns, zvērināts advokāts M.Lazersons, fabrikants Samuels Maijkapars. Par biedrības locekļiem kļuva lektors, Finanšu ministrijas Saimnieciskās padomes loceklis Veniamins Zivs, tirdzniecības firmas vadītājs A. Sobolevičs, advokāts A. Segāls, tirdzniecības firmas īpašnieks H. Šapiro. Mācībspēku sastāvam pievienojās daudzi Latvijas universitātes pasniedzēji, Latvijas Saeimas deputāti, Augstākās tiesas senatori Longīns Auzejs, Alfreds Bilmanis, Pēteris Zalīte, Eduards Balodis u.c. Pasniedzēju sarakstā parādījās V. Ziva un doktora M. Feitelmana vārdi, kurš institūtā pasniedza līdz 1930. gadu beigām.\

Uz 1930. gada 6. februāri, saskaņā ar revīzijas datiem, institūtā bija uzskaitīti 272 studenti un brīvklausītāji, no tiem 122 beiguši latviešu skolas, krievu un baltkrievu — 36, ebreju — 48 cilvēki, vācu — 3 cilvēki, poļu — 1. Reklāmas bukleti ziņoja par mācību iestādes daudznacionālo sastāvu, par daudzajām studentu korporācijām. Tika pieminēta ebreju korporācija „Betarija„. Taču ebreju studentu biedrības „Betarija“ statūti tā arī netika apstiprināti.\

Institūta adreses: Marijas ielā 26 (Olava komerciālās skolas telpās), Brīvības ielā 40.

Lit.: Augstākās izglītības veicināšanas biedrības komerczinātņu institūts. Rīga, b.g; Schulle und Hause. Sonderrabdruck aus der Jahresbericht der Rigaer Kommerzschule des Börsenverein über das Schuljahr 1912/13. Riga, 1913; Zeitweiliger Lehrplan der Rigaer Kommerzschule, begründet von Börser-Verein (Die Vorbereitungsklasse und die vier unteren Klassen). Riga, 1901