Zilbermans Dāvids (1934, Preiļi) — inženieris, sabiedriskais darbinieks. Pēc evakuācijas Z. ģimene atgriezās Preiļos. 1957. g. beidzis Tallinas Politehnisko institūtu. Strādāja Mangaļu Kuģubūvētavā Rīgā. 1971. g. emigrēja uz Izraēlu, kur strādāja Haifas kuģubūvētavā. 1977. g. pārcēlās uz ASV, dzīvo Ņujorkā, strādā par neatkarīgu licencētu konsultantu inženieri. Bija viens no ilggadējiem atteikuma saņēmējiem, kas no 60. gadiem cīnījās par padomju ebreju tiesībām izbraukt uz Izraēlu. Tika pakļauts padomju režīma represijām — izsekošanai, kratīšanām, nopratināšanai VDK. Viens no Rīgas ebreju protesta akcijas Maskavā PSRS Augstākās Padomes Prezidija un PSRS IeM ēkā 1971. g. 10.—11. martā iniciatoriem, kad 56 Rīgas ebreji un aptuveni 100 ebreju no citām PSRS pilsētām pasludināja badastreiku, pieprasot atļauju izbraukt uz Izraēlu, kas izraisīja plašu rezonansi Rietumos. Pasaules sabiedriskās domas spiediena ietekmē padomju varai nācās piekāpties un izsniegt izbraukšanas atļauju vairākiem tūkstošiem ebreju, tostarp arī Z. No 60. gadu sākuma savāca un publicēja lielu skaitu bijušo geto un koncentrācijas nometņu ieslodzīto atmiņu, kā arī materiālus par cīņu par izbraukšanu. 1971. g. izraēliešu krājumā «Hauma» publicēja ivritā eseju «Divu dienu vēsture. Demonstranta dienasgrāmata», kas apraksta protesta akciju Maskavā. 1973. g. publicēja savā literārajā pierakstā krievu valodā bijušās Rīgas geto ieslodzītās Frīdas Mihelsones atmiņas «Es izdzīvoju Rumbulu». Grāmatas par bijušo rīdzinieku mākslinieku Josifu Kuzkovski (Telaviva, 1975) autors un krājuma «Un tu to redzēji» sastādītājs, grāmatas «Kā zvaigzne tumsā. Atmiņas par Jāni Lipki» autors. Pierakstīja un publicēja no nošaušanas Rumbulā izglābušās Ellas Medaljē atmiņas «Tiesības uz dzīvi», materiālus par ebreju glābējiem Preiļos. 2004. g. augustā Preiļos tika atklāts Holokausta upuru memoriāls, kas uzcelts pēc Z. iniciatīvas un par viņa personīgajiem līdzekļiem.

Sast.: Un tu to redzēji. Ņujorka, 1989; Rīga, 2006; Kā zvaigzne tumsā. Atmiņas par Jāni Lipki. Rīga, 2005 (latviešu val.); 2007 (angļu val.); Tiesības uz dzīvi. Rīga, 2006.

I. Brods