Zalmansone Silva Josifovna (25.10.1944, Reпjova c., Novosibirskas apg.) — inženiere, māksliniece, sabiedriskā darbiniece. Dzimusi Latvijas iedzimtnieku ģimenē. 1961.—1967. g. mācījās Rīgas Politehniskajā institūtā, kuru beidza konstruktora inženieres specialitātē, tad strādāja Rīgā. Vairākkārt nesekmīgi mēģināja panākt atļauju izbraukt uz Izraēlu. Nodarbojās ar cionistu darbību Rīgā: piedalījās paškope žurnāla «Iton» izdošanā, drukāja nelegālo cionistu literatūru. Piedalījās ebreju nelegālas bēgšanas no Padomju Savienības uz Izraēlu sagatavošanā ar lidmašīnas sagrābšanu, lai tādā veidā piesaistītu sabiedrības uzmanību padomju ebreju cīņai par tiesībām izbraukt uz Izraēlu (operācija «Kāzas»). Z., vienīgā sieviete starp 16 operācijas dalībniekiem, tika arestēta 1970. g. 15. jūnijā. Tiesa notika 1970. g. decembrī (1. Ļeņingradas «lidmašīnas» process). Tika notiesāta uz 10 gadiem brīvības atņemšanas ar soda izciešanu ITL ar pastiprinātu režīmu. Z. vīrs Eduards Kuzņecovs kopā ar pilotu Marku Dimšicu tika notiesāti uz nāvessodu, kas Rietumu sabiedrības spiediena ietekmē tika aizstāts ar 15 gadiem ITL. Operācijā piedalījās arī divi Z. brāļi — Vulfs un Israēls, kuri tika notiesāti uz 10 un 8 gadiem brīvības atņemšanas. Atradās ieslodzījumā no 1970. līdz 1974. g., tika atbrīvota apmaiņas ceļā. No 1974. g. dzīvo Izraēlā, Gan-Javnē, strādā par inženieri. Uzstājās mītiņos Izraēlā, Parīzē, Ņujorkā un citās pasaules pilsētās Cionas ieslodzīto aizstāvībai. Ar gadiem aizvien lielāku vietu viņas dzīvē ieņem mākslinieciskā jaunrade. Glezniecībā dod priekšroku sarežģītajam portreta žanram, rada psiholoģiskus portretus, pilnus gaismas-ēnas spēles, izmantojot eļļu, zīmuli, ogli, sangīnu. Izraēlas Mākslinieku un Tēlnieku Savienības biedre, piedalījusies daudzās mākslas izstādēs Izraēlā un ASV, personālizstādes notikušas prestižajās Telavivas, Jeruzalemes un Ņujorkas izstāžu zālēs.

Avoti: Antiebreju procesi Padomju Savienībā: Dokumenti un juridiskie komentāri (1969—1971). Jeruzaleme, 1979. 2. sēj.; Kuzņecovs E. S. Mordovijas maratons. M.; Jeruzaleme, 2002.

B. Vāldmane