Zahodņiks Laizers Leonīds (03.04.1912, Drisa, Vitebskas guberņa – 20.10.1988, Rīga ) operdzietātājs, pedagogs. Latvijas PSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks. Vidējo izglītību ieguva Rīgā, kur no 1925. līdz 1931. gadam mācījās Rauhvargera privātajā ģimnāzijā. Paralēli 1929.–1931. gadā studēja Latvijas Konservatorijas vokālajā nodaļā. 1932.–1933. gadā dienēja 8. kājinieku pulkā (Cēsīs, Latvija). 1933.–1936. gadā pilnveidoja vokāli muzikālo mākslu Itālijā operas teātrī La Scala (Milānā) pie dziedātāja Salvatores Salvati. 1936. gadā sāka savu māksliniecisko darbību Latvijas Nacionālajā operā. Līdz Otrā pasaules kara sākumam daudz uzstājās viesizrādēs Eiropas operteātros un koncertos – . Varšavā, Krakovā, Stokholmā, Helsingforsā, Belgradā un Parīzē. Pārvaldīja piecas valodas – angļu, latviešu, krievu, itāļu un vācu. 1940. gadā, būdams viens no vadošajiem LPSR Operas un baleta teātra solistiem, aktīvi piedalījās republikas kultūras attīstībā. 1941. gadā evakuējās, strādāja Ivanovas apgabala filharmonijā, 1941.–1942. gadā Černiševska vārdā nosauktajā Saratovas operas teātrī, pēc tam 1942.–1944. gadā LPSR Valsts mākslas ansamblī (Ivanovā). Atgriezies Rīgā, 1944.–1947. gadā turpināja savu radošo darbību LPSR Operas un baleta teātrī. 1947.–1982. gadā LPSR Valsts filharmonijas solists, pēc tam vokālais pedagogs. Kā klasisko skaņdarbu un padomju dziesmu izpildītājs guva vispārēju atzinību, bija viens no Latvijas padomju estrādes mākslas pamatlicējiem, ar lieliem panākumiem uzstājās viesizrādēs Maskavā, Ļeņingradā un citās pilsētās. Apbalvots ar Darba Sarkanā Karoga ordeni (1946), medaļu “Par varonīgu darbu Lielajā Tēvijas karā 1941–1945” (1946), piemiņas zīmi “Par dalību koncertos Ziemeļrietumu frontē” (1947), piemiņas zīmi “Ar otrās šķiras Suvorova ordeni apbalvotais 130. Latviešu strēlnieku korpuss” a(1979), daudziem goda rakstiem. Darba veterāns (1979), personālais pensionārs.

I. Bažuls