Zahers Zamuels (1904 – ?,?) – galdnieks, pretvalstiskās revolucionārās kustības dalībnieks (līdzgaitnieki A. Anufijeva, A. Čerņavskis, G. Boroviks). Darba gaitas sāka 1918. gadā, bija galdnieka māceklis privātajā darbnīcā Ludzā. 1925.–1927. gadā dienēja Latvijas armijā. 1927.–1931. gadā galdnieks tēva darbnīcā Ludzā. Kopš 1924. gada aktīvi iesaistījās pagrīdes pretvalstiskajā darbībā. Bija Latvijā nelegālās komunistiskās partijas Ludzas organizācijas biedrs, izplatīja nelegālo literatūru, periodiskos izdevumus, proklamācijas, uzsaukumus. Kompartijas Ludzas apriņķa organizācijas uzdevumā veica aģitāciju iedzīvotāju vidū, par to atbilstoši Latvijā līdz Sodu likuma pieņemšanai 1933. gadā spēkā esošajām Krievijas tā sauktā Kerenska likuma (1917) normām tika vairakkārt tika arestēts un apcietināts. Pēc atbrīvošanas turpināja darboties nelegālajā kompartijas organizācijā, 1938. gadā tika notiesāts uz 4 gadiem labošanas darbos. Sodu izcieta Rīgas centrālcietumā, tika atbrīvots pēc Latvijas padomju okupācijas. 1940.–1941. gadā strādāja par Valsts bankas inkasatoru Rīgā. Otrā pasaules kara sākumā iestājās Sarkanās armijas rindās, dienēja Latviešu strēlnieku divīzijā. Frontē tika ievainots, pēc tam demobilizēts 1942. gadā. Pēc atgriešanās Latvijā līdz 1964. gadam strādāja par galdnieku dažādos uzņēmumos Rīgā. Kopš 1964. gada galdnieks Latvijas KP Centrālās komitejas Lietu pārvaldē. Apbalvots ar medaļām “20 gadu kopš uzvaras 1941.–1945. gada Lielā Tēvijas karā”, “Par varonīgu darbu Lielajā Tēvijas karā 1941–1945”. Republikas nozīmes personālais pensionārs.

I. Bažuls