Izvēlne

Saturs

Cilvēki
Ebreji, kas dzimuši vai saistīti ar Latviju

Meklēt cilvēkus


Kultūra
Latvijas ebreju kultūras un sabiedriskā dzīve

Ģeogrāfija
Pilsētas un vietas, kur dzīvoja ebreji Latvijā

Jakubs Zalmans Josifovičs (1919-2009)

Личные данные
ФамилияJakubs
ИмяZalmans
ОтчествоJosifovičs
Год рождения1919
Месяц рождения4
День рождения1
Место рожденияDvinska
Год смерти2009
Месяц смерти3
День смерти23
Место смертиDaugavpils
ПолM

Jakubs Zalmans Josifovičs (01.04.1919, Dvinska ― 23.03.2009, Daugavpils) ― novadpētnieks, vēsturnieks. Absolvēja 6 klases ebreju skolā, ieguva galdnieka profesiju ebreju amatniecības skolā. 1940. gadā sāka publicēties Rīgā laikrakstā «Kampf» («Cīņa») un žurnālā «Ufboy» («Celtniecība»). 1941. gada 21. jūnijā «Latgaļas Patiesībā» publicēja piezīmi «Šolema Aleikhema piemiņas vakars», parakstītu «Z. Ja-b». Sākoties karam, daļa Ja. ģimenes paspēja evakuēties, cita daļa gāja bojā Daugavpils geto. 1942.―45. gadā Ja. tika nosūtīts uz fronti. Kara sākumā daudzi karavīri ― latvieši ebreji nesaprata komandas krievu valodā un savā starpā runāja jidišā, tāpēc Ja. tulkoja pulkabiedriem komandantu pavēles. Karojis mīnmetējs Latvijas šautenes (vēlāk 43. gvardes) divīzijā, piedalījies Latvijas atbrīvošanā. Divīzijas laikrakstā «Latvijas strēlnieks» publicēja piezīmes par biedru varoņdarbiem frontē. Bijis trīs reizes ievainots, sasniedzis Berlīni, saņēmis Lielā Tēvijas kara 1. pakāpes ordeni, medaļu «Par drosmi» un citus apbalvojumus.

Pēc kara strādāja izejvielu sagādē. Nodarbojās ar novadpētniecību, Daugavpils vēsturi un Latvijas ebreju vēsturi. Publicēja vairāk nekā 600 rakstus krievu, latviešu valodā, ivritā un jidišā žurnālos un laikrakstos Maskavā, Rīgā, Daugavpilī, Birobidžanā, Varšavā, Telavivā, kā arī ASV un Francijā. Vēsturiskie un novadpētniecības materiāli par Daugavpili apkopoti grāmatā «Daugavpils pagātnē» u.c. Pirmo trīs grāmatu «Ebreji Daugavpilī» līdzautors, grāmatas «Daugavpils pilsēta. Hronoloģisks pārskats 1275.―2001. g.» autors, kurā uzrādītas 1850 datumiem nozīmīgi notikumi no pilsētas vēstures. Uzrakstīja rakstu «Daugavpils ebreju izglītība», lugu «Sacelšanās Sobibōrā» (nav bijusi iestudēta). Bijis pirmais Holokasta pētnieks Daugavpilī, par kuru sāka vākt materiālus tūlīt pēc kara. 1989. gadā PSRS vienīgajā žurnālā jidišā «Sovetish Heymland» publicēja darbu «Tajās dienās: no Daugavpils geto vēstures» (1993. gadā tulkots krievu valodā). Publicēja arī rakstu ciklus par Dinaburgas pili, par Daugavpili 1812. gadā un par tās celtniecību, attīstību, slavenajiem iedzīvotājiem. Dažkārt publicējās ar pseidonīmu Buķanskis.

Saistībā ar Daugavpils 725. gadadienu apbalvots ar Pilsētas domes īpašo goda zīmi un Pilsētas Goda pilsoņa nosaukumu. Ja. nopelni atzīmēti Krievijas Ebreju enciklopēdijā. Daugavpilī viņu dēvēja par «arhivāru».

Darbi: Ebreji Dinaburga ― Dvinska ― Daugavpilī Ebreji Daugavpilī: krājums. Daugavpils, 1993; Tajās dienās: no Daugavpils geto vēstures Ebreji Daugavpilī: krājums. Daugavpils, 1993.



KEE


I. Ročko