Vovsi Dāvids (9.11.1919, Dvinska (Daugavpils), Latvija — 30.9.2001, Izraēla) – profesors, lietišķās ķīmijas speciālists, zinātnes organizators. No bērnības mācījās ivritu un 1929. g. apmeklēja teātra «Habima» izrādi, kas viesojās Dvinskā, klausījās radio raidījumus ivritā. Pēc vidusskolas beigšanas, 1937. g. pārcēlās uz Rīgu un strādāja amatniecības organizācijā «Hahšara», kas sagatavoja jaunatni pārcelšanai uz Palestīnu. 1938. g. V. D. saņēma studentu sertifikātu, kas deva tiesības ieceļot Palestīnā studijām.
1939. g. V. D. tika uzņemts Jeruzalemes Ebreju Universitātes Ķīmijas Fakultātē, paralēli studēja fiziku. Vecāki Dvinskā pārdeva savu dzīvokli, lai palīdzētu dēlam samaksāt par studijām. 1945. g. ieguva maģistra grādu (M.Sc.). Pēc universitātes beigšanas strādāja rūpniecībā, bet no 1948. līdz 1955. g. dienēja Izraēlas Aizsardzības Spēku zinātniskajā apakšvienībā un Aizsardzības Ministrijā, vadīja cietā raķešu degvielas izstrādes grupu. 1952.—1955. g. turpināja studijas Jeruzalemes Ebreju Universitātē, aizstāvēja disertāciju par tēmu «Nitroetilēna polimerizācijas kinētika» profesora A. Kačaļska vadībā un ieguva ķīmijas doktora grādu (Ph.D.), tad pabeidza postdoktorantūru Birmingemas universitātē (Lielbritānija).
No 1957. g. līdz aiziešanai pensijā 1984. g. V. D. zinātniskais darbs bija saistīts ar Veicmaņa Institūtu Rehovotā. 1959. g. viņš nodibināja Polimēru Materiālu Institūtu, kuru vadīja 25 gadus. V. D. — daudzu zinātnisko publikāciju un patentu autors, kuriem bija liela nozīme ķīmiskās rūpniecības attīstībā Izraēlā.
1964. g. ieguva ķīmijas profesora titulu un vadīja autonomo Plastmasu Pētniecības Institūtu. 1977. g. pēc V. D. iniciatīvas tika uzcelta jauna Lietišķās Ķīmijas Pētījumu Institūta ēka, kura pirmais vadītājs viņš kļuva. Prof. V. D. bija Izraēlas un Lielbritānijas Ķīmijas Biedrību loceklis, piecu starptautisko žurnālu redkolēģiju loceklis vai redaktors, konsultants daudzās zinātniskajās iestādēs un firmās.
Pēc aiziešanas pensijā 1984. g. V. D. no Rehovotas pārcēlās uz Haifu un turpināja aktīvu sabiedrisko darbu. Viņš nodibināja Plastmasu Pētniecības Centru Technion, palīdzēja daudziem zinātniekiem, kas ieradās valstī, iekļauties zinātnē, konsultēja tehnoloģiju uzņēmumus un projektus.
V. D. bija ne tikai izcils zinātnieks, kas deva lielu ieguldījumu Izraēlas ekonomikā un drošībā, viņš arī interesējās par glezniecību un arheoloģiju, profesionāli spēlēja vijoli.
Vovsi ģimene no Dvinskas deva pasaulei tādus ievērojamus cilvēkus kā slavenais ebreju aktieris Solomons Mihoelss (Vovsi) (sk. rakstu Mihoelss Solomons), izcilais ārsts, PSRS AMZ akadēmiķis profesors Mirons (Meers) Vovsi (sk. rakstu Vovsi Mirons).
1960. g. V. D. apmeklēja Maskavu Izraēlas zinātnieku delegācijas sastāvā starptautiskās organizācijas tīrās un lietišķās ķīmijas simpozijā (IUPAC). Viņš tikās ar ģimenes locekļiem, taču satikt Mironu Vovsi viņam nebija lemts. Pēc aresta 1952. g. un sekojošās rehabilitācijas M. Vovsi nepiedzīvoja šo tikšanos. 2000. g. V. D. ieradās Rīgā un kopā ar brāļameitu, fiziķi Avivu Vovsi (sk. rakstu Vovsi Aviva), apmeklēja Daugavpili.
Avoti: Ašbela Rivka. Cik vien varējām darīt. Jeruzalemes Ebreju Universitātes un ebreju ārstu, zinātnieku ieguldījums no Palestīnas Otrā pasaules kara laikā un pēc tā, Jeruzaleme, 1989.