Veļkovs Iļja (1908, Sebeža) — revolucionārs, pagrīdes cīnītājs, antifašists. 1916. g. kopā ar māti pārcēlās uz Rīgu. Beidzis 4 klases, kļuva par apavu sagatavotāju un strādāja dažādās darbnīcās un apavu fabrikās Rīgā. Kļuva par nelegālās LKJS biedru, piedalījās pagrīdes darbībā, vairākkārt tika arestēts. 1931. g. bija spiests pamest Latviju un pārcelties uz Maskavu. Strādāja autorūpnīcā. 1937. g. sākumā kopā ar politemigrantu grupu aizbrauca uz Spāniju, kur cīnījās pilsoņu kara frontēs republikāņu pusē. Bija bruņumašīnas strēlnieks, tankists. 1937. g. pavasarī cīnījās Aragonas frontē, pēc tās izlaušanas ar grūtībām izkļuva no ielenkuma, 1938. g. vasarā turēja aizsardzību Katalonijas frontē. 1938. g. aizbrauca uz Barselonu, bet 9.02.1939. g. šķērsoja Spānijas-Francijas robežu. Bija Senprienas un Arželesas nometņu ieslodzītais. 1939. g. pavasarī atgriezās Maskavā. Tālākais liktenis nezināms.

Avots: Latvijas cīnītāji Spānijā. 1936—1939. Atmiņas un dokumenti. Rīga, «Liesma», 1970.

I. Ročko