Vekslers Haskels (1922, Daugavpils — ?) — profesors, klīnicists-zinātnieks. Otrā pasaules kara priekšvakarā beidzis ģimnāziju ar mācību valodu ivritā. Kājām izgāja no Latvijas, tad nokļuva evakuācijā Katta-Kurganas pilsētā. 1942.—43. g. dienēja Sarkanajā Armijā. Pēc kara atgriezās Rīgā un iestājās Medicīnas institūtā (RMI), kuru beidza 1951. g. Aizbrauca uz Jelgavu, slēpjoties no GPU vajāšanas par «cionistisko pagātni» — bijis «Hašomer Hacair» aktīvists. Vadīja Pilsētas Slimnīcas Infekcijas Nodaļu, kā arī laboratoriju Psihiatriskajā Slimnīcā. No 1960. g. strādāja RMI Hepatoloģijas Centrā prof. A. F. Blūgera vadībā. 1961. g. aizstāvēja disertāciju par tēmu «Aizsargājošais un patoloģiskais autoimūnais process», 1970. g. — doktora disertāciju («Autosensibilizācija zarnu infekciju gadījumos un to iznākumos»). Kad uz hepatoloģijas centra bāzes izveidojās Imunoloģijas Nodaļa, V. kļuva par tās vadītāju (1969.—90. g.). V. izveidoja klīniskās imunoloģijas skolu, kur tika pētīti autoimūnie procesi un izstrādātas imunoterapijas metodes hepatītu, parodontozes, psoriāzes un čūlainā kolīta ārstēšanai. 1978. g. VAK piešķīra V. profesora titulu imunoloģijā. Ir vairāk nekā 100 publikāciju, 45 izgudrojumu līdzautors. PSRS Goda Izgudrotājs. 1991.—93. g. — labdarības biedrības «Linat Hacedek» prezidents. No 1993. g. dzīvo Izraēlā, nodarbojas ar Toras filozofiskajiem aspektiem.

Sast.: Blūgers A. F., Vekslers H. M., Javorkovska J. K., «Austrālijas antigēns», M., 157 lpp., 1973; «Pamati gepatoloģijai», Zvaigzne, 470 lpp., 1976.

R. Žuka