Vatere Eva (17.09.1922, Rīga) – ārste, Latvijas ebreju vēstures materiālu vācēja un izdevēja. Mācījusies Rīgas Ebreju Sabiedriskajā Ģimnāzijā, kas pēc Latvijas pievienošanas PSRS tika pārveidota par 19. vidusskolu; beidza to 1941. g. 17. jūnijā. Piedalījās Latvijas Strādnieku Jaunatnes Savienības (LDJS) darbībā. Otrā pasaules kara sākumā kopā ar citiem komjauniešiem aizbrauca vispirms uz Pleskavu, tad uz Čuvašiju. Strādāja augļudārzeņu sovhozā, pēc mēneša bija Kotelničas pilsētā, Kirovas apg., strādāja bērnudārzā, bet no 1942. g. 1. janvāra līdz 9. maijam mācījās Sarkanā Krusta rezerves medmāsu kursos. Pēc to beigšanas tika nosūtīta uz Kotelniču hospitālī 31/58, kur strādāja operāciju blokā. 1942. g. 8. jūnijā tika mobilizēta Latvijas 201. Strēlnieku Divīzijā, vēlāk par kaujām pie Maskavas pārveidotā par 43. Gvardes Divīziju. Gorohovecas nometnēs pie Gorkijas izgāja trīsmēnešu kursus un no 1942. g. 12. septembra atradās frontē par sanitāro instruktori. Apbalvota ar medaļām «Par drosmi» un «Par kaujas nopelniem». 1945. g. jūlijā atgriezās Rīgā. 1945. g. iestājās Latvijas Valsts universitātes Medicīnas Fakultātē. Ārsta diplomu ieguva 1951. g. — tas bija pirmais Rīgas Medicīnas institūta izlaidums. Pēc beigšanas tika nosūtīta par Veselības Nodaļas pārzini Maltas rajonā, kur strādāja 4 gadus par dzemdību speciālisti-ginekoloģi. 1955. g. tika nosūtīta par Dzemdību-Ginekoloģijas Nodaļas pārzini Kuldīgā. No 1966. līdz 1991. g. strādāja Ražošanas Apvienības «VEF» Medicīnas Sanitārajā Daļā par dzemdību speciālisti-ginekoloģi.
Sākot ar 1945. g. publicēja rakstus avīzēs «Padomju Jaunatne», «VEF-ietis», žurnālos «Veselība», «Sieviete», «Draugs».
1998. g. 2. jūnijā tika apbalvota ar Latvijas Ministru Kabineta Goda Rakstu par sasniegumiem darbā Latvijas tautas labā (parakstīja premjerministrs Guntars Krasts).
1998. g. V. repatriējās uz Izraēlu.
V. stāvēja pie Latvijas Ebreju Kultūras Biedrības (LEKB) dibināšanas pirmsākumiem, kuras darbā aktīvi piedalījās. Viņa vāca materiālus par Otrā pasaules kara gados izglābtajiem Latvijas ebrejiem un viņu glābējiem. Vairāku gadu garumā vāca materiālu par ebreju mediķiem. Šī darba rezultāts bija krievu un latviešu valodā izdotā enciklopēdija «Latvijas ebreji-mediķi. 1918-1996» (Rīga, 1997). Izraēlā tika publicēti «Papildinājumi un izmaiņas» enciklopēdijai (Telaviva, 1999). Kopumā tika savākti aptuveni 5 tūkstoši vārdu. Nākamā pētījuma rezultāts bija grāmata «Latvijas ebreji cīņā ar nacismu» (Telaviva, 2004) un «Papildinājumi» tai (Telaviva, 2005), kur savākti aptuveni 4,5 tūkstoši vārdu.
2006. g. V. savāca materiālus (faktus, vārdus, fotogrāfijas) par pirmskara ebreju skolām Rīgā.
Avoti: Freimane Lidija. «Nekad nav grūti»; Sakne Ludmila. «Halāts pār šineli»; Sakne Ludmila. Dzīvot pēc sirdsapziņas: Evas Vateres 85. dzimšanas dienai.
Vatere Gita-Jeļena (dzim. Ļevinsone, 05.05.1884, Rīga) – Evas Vateres māte, zobārste un pianiste. 1917. g. beigusi Saratovas Konservatoriju, deva privātstundas. Vateris Lazars (24.12.1868, Grodņa, Polija — Rīga) – Evas Vateres tēvs, amatnieks, bija cimdu piegriezējs, kā arī strādāja par burtlicēju avīzes «Segodņa» un «Segodņa Večerom» tipogrāfijā. Vecāki un visi tuvinieki tika nošauti Rumbulā.
BV.