Vainere (Leibina) Lija Zeļmanovna (9.11.1918, Ferganas pilsēta) — tehnologe. 1938. g. beigusi Maskavas Autoceļu Tehnikumu pie Staļina vārdā nosauktā Maskavas Autorūpnīcas, iegūstot tehniķa-tehnologa specialitāti. Tajā pašā rūpnīcā 1938.—41. g. strādāja par nodaļas konstruktori. 1942.—43. g. bija Čeļabinskas Kalšanas-Presēšanas Rūpnīcas OGT tehnologe. 1944. g. V. atgriezās Maskavā un turpināja strādāt Staļina vārdā nosauktajā Autorūpnīcā par konstruktori līdz 1945. g. Pēc pārtraukuma darba dzīvē, 1952. g. iestājās Mikojana vārdā nosauktās Melitopoles Dīzeļu Rūpnīcas tehnologa amatā, no 1954. līdz 1955. g. bija tā paša rūpnīcas Tehniskā Arhīva pārzine. 1950. gados V. kopā ar ģimeni pārcēlās uz Rīgu. No 1956. līdz 1974. g. V. strādāja par Rīgas Dīzeļbūves Rūpnīcas Galvenās Konstruktoru Nodaļas tehnologi. No 1974. g. — pensionāre.

Apbalvota ar medaļu «Darba Veterāns».

1978. g. V. kopā ar vīru, Vaineru Mihailu-Emanuilu (1911), lūdza atļauju izbraukt uz Izraēlu pie agrāk pārcēlušās V. meitas, Pereplečikovas (Vaineres) Natālijas (1945).

A. Normans

Vainers Mihails-Emanuils (1911) — tēvs
Pereplečikova (Vainere) Natālija (1945) — meita
Leibins Zeļmans (1880 — 1922) — tēvs
Leibins Matvejs (1908) — brālis
Leibins Abrams (1911 — 1965) — brālis
Leibins Ruvs (1912) — brālis
Leibina (Kuzminova) Sofija (1887 — 1973) — māte