Timenčiks Šmuēls Jankeļevičs (22.10.1913, Rīga — 05.01.1978, Rīga) — Rīgas Kinostudijas Hronikas Ceha priekšnieks, literārais un sabiedriskais darbinieks. Dzimis amatnieka-skārdnieka ģimenē. Pēc Rīgas Ebreju Skolas beigšanas 1927.—31. g. strādāja privātās tipogrāfijās, 1931.—39. g. bija kalpotājs firmā «Records» un vienlaikus mācījās teātra studijā, kuru beidza 1934. g. No 1928. g. piedalījās pagrīdes revolucionārajā kustībā, bija aktīvs Komjaunatnes biedrs. 1934. g. nosūtīts darbā antifašistu rakstnieku, žurnālistu un mākslinieku organizācijā, 1937. g. atsaukts komjaunatnes un propagandas darbam. Pēdējais amats pagrīdē — Rīgas 4. rajona Komjaunatnes sekretārs. 1939.—40. g. strādāja privātā skārda izstrādājumu veikalā, tad tika iesaukts militārajā dienestā 5. Cēsu Kājnieku Pulkā. Pārvaldīja četras valodas — vācu, latviešu, krievu, jidišu. Pēc Padomju varas nodibināšanas Latvijā 1940. g. jūlijā kļuva par Latvijas Tautas Armijas Atsevišķā Artilērijas Diviziona komisāru, bet pēc tās iekļaušanas Padomju Armijā — par ķīmiskās rūpniecības tresta personāldaļas un speciālās daļas priekšnieku. Tajā pašā laikā papildus vadīja Ebreju Mākslas Teātra literāro daļu. Ar LTK sākumu brīvprātīgi devās frontē, komandēja iznīcinātāju bataljona vadu. 1941. g. 22. jūlijā kaujās pie Narvas tika ievainots un atvaļināts invaliditātes dēļ. Strādāja par Staļina vārdā nosauktā Kultūras Nama mākslinieciskais vadītāju un režisoru. 1944. g. aprīlī atkal nosūtīts armijā, dienēja rotas partorgā. Pēc demobilizācijas 1945. g. atgriezās Latvijā, kur tika iecelts par politdarbinieku karagūstekņu nometnēs pie LPSR IeM UPVI. 1949. g. pēc nometņu likvidēšanas pārgāja LPSR darba rezervju sistēmā par politdaļas priekšnieka vietnieku, direktora palīgu kultūras-audzināšanas darbā. No 1958. g. maija — Rīgas Kinostudijā: filmēšanas ceha priekšnieks, tad hronikas ceha priekšnieks, partorganizācijas sekretārs. Vienlaikus ar darbu kinostudijā Š. Timenčiks aktīvi nodarbojās ar literāro un sabiedrisko darbību. Veicināja G. V. Franka uzņemšanu Rīgas Kinostudijā, kurš vēlāk kļuva par ievērojamu padomju, Latvijas un Izraēlas kinodokumentālistu.

I. Bažuls