Timenčiks Romāns Davidovičs (dzimis 1945. g., Rīga), literatūrvēsturnieks. 1967. gadā absolvēja Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultāti. 1968.–91. gadā strādājis par Rīgas Jaunā skatītāja teātra literārās daļas vadītāju. No studenta gadiem piedalījies profesora J. Lotmana zinātniskajos semināros Tartu universitātē un tā dēvētās Vasaras skolas par sekundārajām modelēšanas sistēmām J. Lotmana vadībā darbā.

Viens no galvenajiem T. pētnieciskās darbības virzieniem ir akmeisma vēsture. Pirmo zinātnisko darbu „Par Ahmatovas 'Poēmas bez varoņa' analīzi“ krājumā „22. zinātniskās konferences materiāli“ (Tartu, 1967) publicēja universitātes mācību laikā. Nodarbojies ar A. Ahmatovas, L. Gumiļova, O. Mandelštama, A. Bloka, I. Aņenska daiļrades pētniecību. 1982. gadā Tartu universitātē aizstāvēja kandidāta disertāciju „Annas Ahmatovas pirmsrevolūcijas dzejas mākslinieciskie principi“. Kopā ar B. Kacu sarakstīja monogrāfiju „Anna Ahmatova un mūzika“ (M., 1969). Publicēja daudzus rakstus par krievu „sudraba laikmeta“ dzeju, tostarp „Pašraksturojums Ahmatovas daiļradē“ (žurnāls „Russkaja literatura“, Nr. 10–11, 1974–75, Maskava); „Ahmatova un Puškins. Piezīmes par tēmu“ („Latvijas Universitātes zinātniskie raksti“, 1974, 215. sēj., Puškina krājums Nr. 2); „Bloks un viņa laikabiedri 'Poēmā bez varoņa': (Piezīmes par tēmu)“ („Tartu universitātes zinātniskie raksti“, 1989, izl. 857, Bloka krājums); „Piezīmes par akmeismu“ (žurnāls „Russkaja literatura“, Nr. 7/8, 1974–75); „Par Ahmatovas darbiem un dienām“ (žurnāls „Novoje literaturnoje obozrenije“, Nr. 29, 1998, Maskava).

T. nodarbojies arī ar kulturoloģijas un semiotiku, publicējis par šo tematiku daudzus darbus, tostarp: „Par montāžas procesiem dzejiskos tekstos“ („Tartu universitātes zinātniskie raksti“, 1973, izl. 308); „Teksts tekstā akmeististu daiļradē“ („Tartu universitātes zinātniskie raksti“, 1981, izl. 567); „Par tramvaja simboliku krievu dzejā“ („Semiotika“, Tartu, 1987).

1970.–89. gadā T. lasīja krievu literatūras un teātra vēstures kursus Latvijas Valsts konservatorijas teātra fakultātē. 80. gadu 2. pusē aktīvi piedalījies valsts literārajā dzīvē, bijis A. Ahmatovas, L. Gumiļova, V. Nabokova akadēmisko izdevumu redaktors. No 1989. gada — biogrāfiskās vārdnīcas „Krievu rakstnieki. 1800–1917“ redakcijas kolēģijas loceklis, uzrakstīja 15 rakstus šim izdevumam; 1988.–91. gadā — izdevuma „Literatūras mantojums“ redakcijas kolēģijas loceklis. Nodarbojies arī ar A. Puškina daiļrades pētniecību, kopā ar A. Ospovatu publicēja grāmatu „Sargāt skumju stāstu…“ (par „Bronzas jātnieka“ autoru un lasītājiem, M., 1985); „Ahmatova un Puškins“ grāmatā „Puškins un krievu literatūra“ (Rīga, 1986).

1991. gadā pārcēlās uz Izraēlu. No 1991. gada — Jeruzalemes Ebreju universitātes Rusistikas katedras profesors. Turpinājis zinātniskos pētījumus akmeisma izpētes jomā, tostarp vecās derības motīvu problēmu 20. gs. sākuma krievu dzejā. Publicējis vairākus darbus par šo tēmu, tostarp „Anna Ahmatova un Vecā Derība (1910. gadi)“ („Ebreji un slāvi“, Jer., 1995). Sagatavoja publicēšanai monogrāfijas „Anna Ahmatova 1960. gados“ un „Anna Ahmatova un viņas laikmets“.

1990. gados T. nodarbojies ar krievu-ebreju literāro attiecību un ebreju tematu pētniecību krievu dzejnieku daiļradē. Viņš ir vairāku rakstu Īsajā ebreju enciklopēdijā (sk. Enciklopēdijas) autors, tostarp sadaļas „Krievu literatūra 20. gs. sākumā“ rakstā „Krievu literatūra“. Kā viesprofesors lasījis lekcijas Kalifornijas universitātē. T. ir krievu žurnālu „Novoje literaturnoje obozrenije“ un „Novaja russkaja kniga“ redakcijas kolēģijas loceklis.