Timenčiks Roberts Haimovičs (13.05.1940, Rīga) — darbu vadītājs. Timenčika Haima (1916, Rīga) un Timenčikas (Aptes) Emīlijas (1919, Rīga) dēls. 1957.—58. g. — galdnieks, 1960. g. — montieris SU-4 «Žilstrojs» trestā «Staļinskpromstrojs» Novokuzņeckas pilsētā. 1958.—59. g. — takelāžnieks, krāvējs Ordžonikidzes vārdā nosauktajā raktuvē Novokuzņeckā. 1960.—61. g. — torņa celtņa mašīnists Novokuzņeckas Dzelzsbetona Konstrukciju Rūpnīcā. 1961.—63. g. — strādnieks, tehniķis GPI «Kuzbasgorprojekts». 1963. g. beidzis Sibīrijas Metalurģijas Institūta Celtniecības Fakultāti. 1963.—64. g. — meistars trestā «Kuzņeckmetalstrojs». 1964. g. T. pārcēlās uz Latviju. 1964.—66. g. — meistars, darbu vadītājs Jūrmalas Celtniecības Pārvaldē. 1966.—73. g. — celtniecības laboratorijas priekšnieks, galvenais inženieris, galvenais dispečers trestā «Jūrmalstrojs». 1973. g. — vec. darbu vadītājs SMU LPSR Rūpniecībasceltniecības Materiālu Ministrijā Rīgā. 1973.—74. g. — stikla taras pieņēmējs veikalā Nr. 3 saimnieciskā aprēķina uzņēmumā «Majori». 1974.—78. g. — montieris, darbu vadītājs SMU LPSR Rūpniecībasceltniecības Materiālu Ministrijā, trestā «Rīgastrojs», «Gorremtrestā» un RSU «Minavtošosdorā». KPSS biedrs 1967.—73. g., izslēgts par amorālu uzvedību. Laulībā ar Timenčiku (Orlovu) Olgu (1937, Harkova — 1973, Jūrmala) piedzima bērni Šmorgons (Timenčika) Irina (1961, Harkova) un Timenčiks Jakovs (1964, Jūrmala — 1972, Jūrmala). 1973. g. T. otrreiz apprecējās ar Timenčiku (Gurariju) Elizabeti (1946, Rīga), adoptējot viņas meitu no iepriekšējās laulības, Timenčiku (Miņjar-Beloručevu) Marinu (1970, Maskava). 1978. g. T. saņēma atļauju emigrēt uz Izraēlu pēc tālas radinieces, Kvica (Mellera) Hajas (1920, Poltava) uzaicinājuma.

A. Normans

Timenčika (Orlova) Olga (1937, Harkova — 1973, Jūrmala) — sieva
Šmorgons (Timenčika) Irina (1961, Harkova) — meita
Timenčiks Jakovs (1964, Jūrmala — 1972, Jūrmala) — dēls
Timenčika (Gurarija) Elizabete (1946, Rīga) — otrā sieva
Timenčika Marina (1970, Maskava) — meita
Timenčiks Haims (1916, Rīga) — tēvs
Timenčika (Apte) Emīlija (1919, Rīga) — māte
Ožeha (Timenčika) Jevgēnija (1947, Prokopjevskas pilsēta, Kemerovas apg.) — māsa
Kvica (Mellera) Haja (1920, Poltava) — radiniece