Špungins Šmuēls Isaakovičs (5.09.1922, Tartu) — skārda meistars. Špungina Isāka (1876, Krustpils — 1955, Tartu) un Špungins Cirles (1881, Valmiera — 1955, Tartu) dēls. Līdz 1941. g. strādāja par skārda meistaru S. tēvam piederošajā darbnīcā. 1941.—46. g. dienēja Padomju Armijā. Pēc demobilizācijas atgriezās Tartu. 1947. g. — instruktors Tartu Kultūras Namā. 1947.—51. g. — skārda meistars, veikala pārzinis, galdniecības darbnīcas pārzinis Tartu Rajona Rūpnieciskajā Kombinātā. 1951.—53. g. — Tartu Kultūras Nama direktors. 1953.—54. g. — noliktavas pārzinis Tartu Alumīnija Fabrikā. 1954.—58. g. — skārda meistars artelī «Tartu Metalls». 1959.—68. g. — skārda meistars Tartu Rūpnieciskajos Kombinātēs. 1970. g. — skārda meistars Tartu Celtniecībasmateriālu Rūpnīcā. No 1970. g. — skārda meistars Rīgas Remonta-Celtniecības Pārvaldē Nr. 1. KPSS biedrs 1948.—68. g. Apbalvots ar divām medaļām «Par drosmi» un medaļām «20 gadi uzvarai pār Vāciju LTK 1941.—45. g.», «50 gadi PSRS Bruņotajiem Spēkiem», «Par drosmi un atbildību, kas izrādīti LTK». Laulībā ar Špungini (Zigelbaumu) Miru (1917, Krāslava) piedzima bērni Špungins Fanija (1951, Tartu) un Špungins Isaks (1956, Tartu). S. brālis, Špungins Eliass (1907, Tartu — 1941, Tartu), gāja bojā holokaustā. S. brālis, Špungins Pauls (1922, Tartu — 1945), krita varonīgā nāvē LTK frontēs. S. māsa, Zihermane (Špunginas) Simha (1914, Tartu), 70. gados dzīvoja un strādāja Rīgā. 1972. g. S. saņēma atļauju emigrēt uz Izraēlu pēc māsīca Kopmans Boriss (1939, Daugavpils) uzaicinājuma.

A. Normans

Špunginas (Zigelbauma) Mira (1917, Krāslava) — sieva
Špungins Fanija (1951, Tartu) — meita
Špungins Isaks (1956, Tartu) — dēls
Špungins Isāks (1876, Krustpils — 1955, Tartu) — tēvs
Špungins Cirle (1881, Valmiera — 1955, Tartu) — māte
Špungins Eliass (1907, Tartu — 1941, Tartu) — brālis
Špungins Pauls (1922, Tartu — 1945) — brālis
Zihermane (Špunginas) Simha (1914, Tartu) — māsa
Kopmans Boriss (1939, Daugavpils) – māsīcs